“Neej! Neēd! Nāc ārā!” Kāda sieviete uzkurina diskusiju par vecāku kaitinošo uzvedību pludmalēs 0
Vasaras sezonā pludmales piepildās ar ģimenēm, bērnu čalām un rosību. Taču ne visiem šī aina šķiet tik harmoniska. Kāda sieviete vietnē Threads dalījusies savā vērojumā un pārdomās par vecākiem, kuri skaļi kliedz uz saviem bērniem publiskās vietās.
Viņa raksta: “Jautājums tiem vecākiem, kuri tā dara – kāpēc?! Kāpēc jūs pludmalēs kliedzat aizlūzušās balsīs saviem bērniem – neej! neaiztiec! nāc ārā! neēd! Loģiski, ka bērns jums liek mīkstu [..], un jūs atkal – neej! neaiztiec! es taču teicu nāc ārā! neēd!
Nu piecelieties no saviem plediem un atrisiniet “problēmu” uz vietas – tur, kur tas bērns ir, nekliedzot metriem tālu. Man un citiem nav jāpiedalās uzspiestās jūsu ģimenes drāmās.”
View on Threads
Šis ieraksts sociālajos tīklos raisījis plašas diskusijas. Daudzi dalījās līdzīgā pieredzē vai gluži pretēji — centās paskaidrot, kāpēc tā notiek.
“Palikšu mājās ar saviem diviem bērniem,kamēr viņiem būs vismaz 15 gadi. Lai kāda TANTE “threads” neuzraksta,cik slikta ģimene esam,” norāda viena no ieraksta komentētājām.
“Vakar tieši biju jūrā un pirms tam biju izlasījusi šo thredu. Kad es pirmo reizi iebļāvos “ko jūs nesaprotat latviešu valodā?”, tad es sapratu,ka manas 3 h ceļā uz jūru,vairākkārt parrunātās uzvedības normas, ko drīkst un nedrīkst, bija veltas! Varu teikt kā atkarībnieku aplī-mani sauc Elīna, un man ir 3 nepaklausīgi bērni!” raksta cita.
Tikmēr vēl kāda komentāra autore norāda, ka problēma ir daudz plašāka: “Nav par bērniem, bet ielikšu vienā maisā. Saskāros ar ģimenīti, un viņiem suns, kaut kāds neatceros, takšveidīgs, draudzīgs un grib skriet un spēlēties. Un viņš prasa uzmanību rejot, bet neviens ar viņu nedarbojas, kā dzīvniekam nepieciešams, un viņš rej un rej. Un viņam visu laiku pretī – beidz riet, kušu, aiztaisi muti. Un es reāli nevaru saprast, kāpēc Jūs ņemat dzīvniekus, kurus negribat **** ne dzirdēt, ne redzēt?”
K”ā var vienlaicīgi pie trīs bērniem būt, ja viņi nesēž blakus? Kamēr pie viena pieej, otrs tikmēr iespējams teš kaut kur prom, loģiski, ka uzsaukt ir vienīgais risinājums un viņi tā dara non-stop. Tā kā tā, ne vienmēr tas ir slinkums, tas pārsvarā ir drošības jautājums,” skaidro vēl kāda.
“Lasu komentārus. Nesaprotu. Ar “tām” nav labi vai ar mani nav labi, jo – septiņgadniece pati zina, ko nevar ēst, kur nevar iet un pat cik dziļi ūdenī drīkst/nedrīkst iet, vienpadsmitgadniece vēl jo vairāk un pusotrgadniecei es staigāju pakaļ, lai vai kur viņas ziņkārīgā daba viņu aizved. Man nav jākliedz, jo es apzinos, ka braucu peldēties ar bērniem un visai manai uzmanībai jābūt vērstai uz bērniem, nevis uz pakaļas iesauļošanu,” pieredzē dalās vēl kāda mamma.
Tikmēr cita uzsver: “Skatos, ka mammas komentāros to uztver kā uzbrukumu bērniem, nevis savai rīcībai. Kad vienreiz cilvēki iemācīsies KĀRTĪGI izlasīt. Un, jā, piekrītu, man arī bērneļu klaigāšana netraucē tik ļoti kā histēriska bērnu apsaukšana. Jebkurā publiskā vietā.”
“Šis ir iemesls, kāpēc es nebraucu uz pludmali – nevaru izturēt visu to troksni, plus vēl to, ka tas sīcis man uzleks 3x uz galvas un jažemaķa pat nepiecelsies,” spriež vēl kāda ieraksta komentētāja.
“Kāpēc ? Jo nedzird! Jā, es arī esmu tā, kura var nobļauties un ar ļoti stingriem noteikumiem, bet ne jau manu bērnu līķus vēlāk vilks ārā. Bērni ir bērni, ne vienmēr visus riskus saprot, izvērtē un kad es nokliedzos – uzreiz uzmanību pievērš, tā jau viņi apzinīgi un klausa, bet, ja aiziet, kur straume parādās, vai redzu, ka nav vairāk droši – es vienreiz skaļāk pateikšu, lai pievērš uzmanību un otrreiz tur neietu,” situāciju skaidro cita.
Tikmēr kāds vaicā: “Kurš tad jums uzspiež iet uz pludmali un klausīties tajās drāmas?”
“Kas kuram besī. Cilvēki, kuri publiskās vietās skaļi runā pa telefonu vai klausās pludmalē mūziku, mani “trigerē” daudz vairāk, un ko nu? Kā es varētu viņiem likt palikt mājās vai vismaz atstāt mājās troksni?” cits spriež.
Vai tevi kaitina vecāki, kas pludmalē skaļi apsauc savus bērnus?
