Sarūk Rietumu militārā palīdzība Ukrainai kara kritiskajā fāzē: sešas lielākās ES valstis neko tai jūlijā nav atvēlējušas 157
Eiropas militārā palīdzība Ukrainai kopš aprīļa sarūk, liecina svaigākie dati, kurus apkopojis Ķīles Pasaules Ekonomikas institūts.
Visa jūlija gaitā sešas lielākās Eiropas valstis nav izteikušas nekādus jaunus militārās palīdzības piedāvājumus Ukrainai, un tas ir pirmais šāds mēnesis kopš februāra, kad sākās Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā.
Jaunie dati, kurus ceturtdien publicējis Ķīles institūts, apstiprina ukraiņu amatpersonu un politiķu apgalvojumus, ka Eiropas lielvaru sniegtā militārā palīdzība atpaliek no tā, ko ukraiņi saņem no Lielbritānijas, Polijas un ASV.
Šim viedoklim arvien lielākā mērā piebalso gan ASV militārie speciālisti, gana daļa Eiropas Parlamenta (EP) deputātu.
Kristofs Trebešs, kas vada pētnieku grupu, kura apkopo datus par Ukrainai sniegto atbalstu, norāda, ka Eiropas apsolītās militārās palīdzības apmēri kopš aprīļa sarūk.
“Neskatoties uz to, ka karš ieiet kritiskajā fāzē, jaunas palīdzības iniciatīvas ir izsīkušas,” atzīst Trebešs.
Viņš piebilst, ka 1,5 miljardi eiro, ko rietumvalstu pārstāvji pagājušajā nedēļā Kopenhāgenā apņēmās piešķirt Ukrainai militārās palīdzības veidā, ir niecīga summa salīdzinājumā ar to, ko izdevās iegūt iepriekšējo konferenču laikā.
Tā arī ir niecīga summa, ja to salīdzina ar līdzekļiem, kas tikuši atvēlēti atlabšanai pēc eirozonas krīzes un Covid-19 pandēmijas, uzsver Trebešs.
“Es teiktu, ka tas ir pārsteidzoši maz, ņemot vērā to, kas ir likts uz spēles,” atzīst eksperts.
