Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens: “Esam ieguvuši jaunu, lieliski labiekārtotu ēku, kāda no kopskaitā 66 pašvaldībai piederošajām ēkām pašlaik Liepājā ir vienīgā.”
Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens: “Esam ieguvuši jaunu, lieliski labiekārtotu ēku, kāda no kopskaitā 66 pašvaldībai piederošajām ēkām pašlaik Liepājā ir vienīgā.”
Foto: Karīna Miezāja

Siltumnoturības paaugstināšana var ieilgt 4

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Lasīt citas ziņas

 

Klimata mērķu sasniegšanai ēku energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no būtiskajiem līdzekļiem. Un runa jau nav tikai par kādu abstraktu mērķu sasniegšanu – pareizi siltinātās ēkās gan dzīvot, gan strādāt ir vienkārši patīkamāk. Un tieši šim mērķim – valsts un pašvaldību ēku siltumnoturības paaugstināšanai – Latvija Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ietvaros saņems 311 128 000 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

No kopsummas valstij piederošo ēku siltumnoturībai 23 956 000 eiro, bet pašvaldību ēkām – 29 304 000 eiro. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Gatis Silovs lēš, ka par šo naudu Latvijā varēs atjaunot aptuveni 150 valstij piederošās ēkas, kurās, ņemot vērā apkures sadārdzināšanos un lielās telpu platības, krasi pieaug uzturēšanas izdevumi.

Viņš gan piebilst, ka ēku skaits būšot atkarīgs no atjaunošanai paredzētajām platībām, būvdarbu sarežģītības un būvniecības izdevumiem, kuri pašlaik palielinās visai strauji. Piemēram, 26 stāvus augstā Zemkopības ministrijas un biroju ēka Rīgā ar 9000 kvadrātmetru izmantojamo platību būs projekts, kura pabeigšana, visticamāk, ilgs vairākus gadus.

 

Atjaunojamo ēku saraksts vēl top

Ekonomikas ministrijā tagad būtu jāizlemj, kuras būs tās, kurās siltumnoturības pasākumi jāīsteno steidzami un kurās tos var atlikt. Jautāts, vai ministrijā jau ir sagatavots saraksts ar tām ēkām, kuras atjaunos par ANM ietvaros piešķirto naudu, Gatis Silovs atbild, ka pašlaik šāda saraksta vēl neesot. “Šī gada beigās mēs varēsim nosaukt pirmās ēkas, kurām tiks piešķirts ANM finansējums,” paskaidro Gatis. “Gada beigās vai nākamā gada sākumā būs gatavs arī atjaunojamo ēku projektu saraksts. Izvēlēto projektu īstenošanu varētu sākt 2023. gadā, bet pilnīgi pabeigt turpmāko triju vai četru gadu laikā.”

Silovs apgalvo, ka arī aizvadītajos gados publisko ēku siltumnoturības paaugstināšanai pastāvīgi bijusi pievērsta uzmanība. Kopš 2014. gada Latvijā iesākta 131 publiskās ēkas atjaunošana, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu atbalstu 88 miljonu eiro apmērā. Jautāts, kā būvdarbu laikā panāk lielāku siltumnoturību šajās ēkās, viņš skaidro, ka, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, parasti visām ēkām tiek nomainīti logi, durvis, apkures iekārtas un siltumapgādes caurules. Dažām ēkām jāmaina arī jumta segumi un jāsiltina ārsienas.

Lielākā daļa no šo ēku kopskaita dažādu iemeslu dēļ gan vēl neesot pilnīgi pabeigta, ņemot vērā būvniecības ilgumu un arvien augošos izdevumus. Bet to iecerēts pabeigt līdz 2023. gada beigām. Starp jau iesāktajiem projektiem, saistītiem ar siltumnoturības paaugstināšanu, ir dažādas administratīvās, kā arī augstskolu, slimnīcu, muzeju krātuvju un kultūras iestāžu ēkas. Savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs atzīst, ka ēkas siltumnoturības paaugstināšana var ilgt trīs līdz četrus gadus. Pārbūvējot un atjaunojot vēsturiskās ēkas, bieži pat neesot iespējams uzreiz paredzēt visu darāmo, jo trūkst būvniecības dokumentu. Tāpat šo ēku atjaunošanā ir jāievēro vir­kne noteikumu. Dažreiz vienlaikus ar energoefektivitātes pasākumiem jāuzlabo arī ēkas mehāniskā noturība, kas paildzina atjaunošanu.

Renārs Griškevičs stāsta, ka uzņēmuma pārvaldītajās publiskajās ēkās energoresursu taupīšana sākta jau kopš 2018. gada. Pirmkārt, tiek atjaunoti un modernizēti siltummezgli, izbūvēts elektrību taupošs apgaismojums, kā arī tiek siltinātas ēku konstrukcijas. Pēc šiem uzlabojumiem siltuma patēriņš ēkās samazinās līdz 50%. “Ļoti svarīga ir ēkas pārvaldības automatizācija,” turpina viņš. “Ar attālinātās vadības iekārtām pašlaik ir aprīkoti 55 ēku siltummezgli, šogad plānojam to paveikt vēl piecās ēkās. Ieguvumi ir jūtami. Piemēram, desmit īpašumu energoefektivitātes uzlabojumos ieguldīti 190 tūkstoši eiro ļauj ietaupīt vismaz 200 tūkstošus eiro gadā. Vēl plašākai automatizācijai līdz 2025. gadam plānojam 50 ēkās ieviest ēku inženiertehnisko sistēmu vadību. Pašlaik tā jau ir ieviesta septiņās ēkās.”

Kā stāsta VNĪ vadītājs, pašlaik Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi tiek īstenoti Latvijas Leļļu teātra ēkā, Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa restaurācijā, ēkā Lāčplēša ielā 25. Šogad Rīgā uzsākta arī Ģenerālprokuratūras ēkas siltināšana. Energoefektivitātes paaugstināšana plānota arī Valmieras teātra ēkā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas uzstādījumiem ES dalībvalstīs ik gadu jāatjauno 3% no valsts ēku kopplatības. Ņemot vērā kopš 2014. gada jau iesāktos projektus un ar ANM finanšu atbalstu plānotos, pēc EM pārstāvja Gata Silova domām, Latvija spēs izpildīt šo prasību. 2021. gadā starp energoefektīvākajām publiskajām ēkām bija Liepājas pašvaldības ēka, prokuratūras ēka Rīgā un Daugavpils zonālā valsts arhīva ēka.

 

2021. gada energofektīvākā – Liepājā

Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens stāsta, ka Liepājas pašvaldības piecstāvu ēkas 5000 m2 kopplatībā pārbūvi un atjaunošanu būvuzņēmums “UPB” uzsāka 2018. gadā un veiksmīgi pabeidza 2020. gada vasarā. Kopš 2020. gada rudens šajā Peldu ielas namā vienuviet izvietota Nekustamā īpašuma pārvalde, Būvvalde, Izglītības pārvalde un citas pilsētas pašvaldības iestādes. Šis agrākais sadzīves pakalpojumu nams pārbūvēts, izmantojot ES fondu finansējumu. Ēkas pārbūvē un atjaunošanā ieguldīti aptuveni 4,7 miljoni eiro. Par šo summu pārbūvēta fasāde, iekšējās un ārējās inženierkomunikācijas, pirmo triju stāvu telpas, iebūvēts jauns lifts, kā arī labiekārtota apkārtnes teritorija, iekārtota visu inženiertehnisko sistēmu attālinātā vadība.

2021. gadā Ekonomikas ministrijas, žurnāla “Būv­inženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajā konkursā pašvaldības ēka Peldu ielā 5 atzīta par energoefektīvāko publisko ēku Latvijā.

Mārtiņš Tīdens atzīst, ka siltumnoturībai seko līdzi arī citās pašvaldībās. Taču bieži labie nodomi atduras pret naudas trūkumu. Viņaprāt, pašvaldībās ar siltumnoturības pasākumiem, izmantojot Eiropas fondu naudu, vairāk vai mazāk veiksmīgi varētu tikt galā. Bet visgrūtāk tas būs izdarāms valsts īpašumos, ņemot vērā to lielās platības un sarežģītās pārbūves, sevišķi vēsturiskajās ēkās.

Uz jautājumu, ko pašvaldība ieguvusi no pārbūves, Mārtiņš atbild, ka, pirmkārt, ieguvusi jaunu, lieliski labiekārtotu ēku, kāda no kopskaitā 66 pašvaldībai piederošajām ēkām pašlaik Liepājā ir vienīgā. Otrkārt, siltuma patēriņš ēkā ir 4,4 reizes mazāks, nekā bija pirms atjaunošanas. “Sākumā pat neticējām, ka tik graujošs ietaupījums vispār ir iespējams,” iestarpina Mārtiņš, “iznākumā pašvaldībai krasi samazinājās ēkas uzturēšanas izdevumi.” Treškārt, atkarībā no gadalaika ēkā tiek uzturēts pastāvīgs mikroklimats, kas nodrošina labus darba apstākļus pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Viņaprāt, ieguvums ir arī liepājniekiem, kuriem vairs nav jāmēro ceļš uz agrāk dažādās vietās izmētātajām pašvaldības iestādēm.

 

Logu žalūzijas vairs nešūpojas

Latvijas Nacionālā arhīva Daugavpils zonālā valsts arhīva direktore Ināra Lazdāne stāsta, ka 2020. gadā ēkā tika nosiltināti pamati un ēkas ārsienas, nomainīti un pārbūvēti logi, ārdurvis, pārbūvēta un atjaunota apkures sistēma, iztīrīta un atjaunota telpu dabiskās vēdināšanas sistēma, nomainīts jumta segums, kā arī ēka pielāgota piekļūšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

“Pēc projekta pabeigšanas 2021. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, kopējais siltumenerģijas patēriņš arhīva ēkā samazinājies par 34%,” turpina viņa, “arhīva darbiniekiem jūtami uzlabojušies darba apstākļi. Darba kabinetos vairāk nav jāsēž virsdrēbēs, vējš vairs nešūpo logu žalūzijas, kā tas bija agrāk. Kā būs šoziem, kad apkures sadārdzināšanās dēļ strādāsim taupības režīmā, to gan vēl nezinām.”

Enerģētiskajai krīzei padziļinoties, valstī plānotā publisko ēku siltumnoturības pasākumu īstenošana, kā šķiet, tomēr varētu ieilgt, sevišķi valstij piederošo īpašumu daļā. Tā kā valstij piederošo ēku skaits ir krietni lielāks nekā tās aptuveni 150 ēkas, kurām varētu izmantot nule piešķirto Eiropas fondu finansējumu, šoziem krass siltuma ietaupījums būs jūtams tikai tur, kur par to ticis gādāts agrāk un laikus.

 

UZZIŅA

Apsaimnieko 365 ēkas

Pašlaik VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību valstij piederošu 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 miljonu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā, un 3536 zemes īpašumiem 903 ha kopplatībā. VNĪ pārvaldībā ir aptuveni 13% no visiem valstij piederošajiem īpašumiem. Bet 87% īpašumu pieder citām valsts pārvaldes iestādēm.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
Lasīt citas ziņas
Kā veidojas Dziesmu un Deju svētku izmaksas? Skaidro pasākuma režisors
“Aizsardzības dienests būs prestiža lieta!” Saruna ar Pabriku
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
Ar ko Covid-9 ir tik īpašs? Kāds skatītājs ir neizpratnē par balstvakcīnām
FOTO. Kapsulu garderobe, depozīts, vietējo zemnieku gardumi! Latvijas slavenības atklāj, kā ikdienā “dzīvo zaļi”
10:47
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
10:21
LTRK prezidents: Gaidas par nākamajiem četriem gadiem nav īpaši augstas
10:12
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, Eiropas valstis, Latviju ieskaitot, nesalūzīs grūtās ziemas laikā un nesāks mazināt atbalstu Ukrainai? 20
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
FOTO. Kapsulu garderobe, depozīts, vietējo zemnieku gardumi! Latvijas slavenības atklāj, kā ikdienā “dzīvo zaļi”
Saldā našķa valdzinājums! Diētas ārste atklāj, kāpēc šokolāde sev nav jāaizliedz
VIDEO. Atbrīvotā ciema iedzīvotāji Mikolajivas reģionā apraksta nežēlīgos krievu okupantus
Ekonomists skaidro, ko darīt iedzīvotājiem, ja viņiem tiek palielināts hipotekārā kredīta maksājums bez brīdinājuma
LTRK prezidents: Gaidas par nākamajiem četriem gadiem nav īpaši augstas
“Esmu stāvoklī. Strādāju fiziski smagu darbu. Vai drīkstu priekšniekam prasīt vieglāku darbu?” – satraukta lasītāja
Vai tiešām operdziedātāji pirms uzstāšanās dzer jēlu olu?
Planētas Noslēpumi. Sadedzinātās zviedru raganas jeb Velna Antesera dzīres
Šoferi gavilē! Rīgā un Viļņā degvielas cenas turpina kristies
Logu nomaiņa – viens no efektīvākajiem veidiem, kā taupīt siltuma enerģiju
“Balets ir visa mana dzīve!” Saruna ar balerīnu Evelīnu Godunovu
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
“Soli pa solim uz atjaunojošo lauksaimniecību!” Saruna ar zemnieku Māri Freimani
Kā atšķirt nepanesību, nepatiku vai pārliecību?
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
“Ievācos jaunā dzīvoklī, kuram iegādājos plīti, cepeškrāsni, ledusskapi utt.” Cik svēra to lietošanas instrukcijas?
Kā šobrīd klājas Lietuvas zemessargiem?
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem 19
“Tā ir īsta laimes spēle…” Olga Valciņa par medikamentu pieejamību onkoloģijā 1
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7