Skatītāja: Latgalē trūkstot siens un barība. Kāpēc citiem ļauj pārdot sienu uz ārzemēm? Atbild ministrs 103

“Šodien klausījos ziņas, tobrīd no Latgales cilvēki runāja, – viņiem trūkst, nav barības lopiem. Taču kāpēc pārdod sienu projām importā uz ārzemēm, vai tam varētu būt kāds limits? Solidaritātes aspekts – tie, kas sola, ka likvidēs saimniecības, vienlaikus sola, ka to mazumiņu siena izpārdos uz Poliju, kas savukārt ir gatava uzpirkt siena ruļļus, jo arī viņiem ir neraža. Kāpēc mūsu zemnieks nav gatavs pārdot kaimiņam, kuram tas ir izdzīvošanas jautājums? Šāds jautājums tika uzdots TV24 raidījumā “Uz līnijas” zemkopības ministram Didzim Šmitam.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 142
VIDEO. Krimā notriektas raķetes atlūzas nogalinājušas piecus cilvēkus, vairāk nekā 100 ievainoto
Lasīt citas ziņas

Droši vien, ka polis maksā vairāk un nav jau tā, ka kaimiņam nepārdod par augstāku cenu. Bet mēs esam šeit noteiktus lēmumus pieņēmuši ārpus stratēģiskā plāna un kopējās lauksaimniecības politikas.

Šajā klimatiskajā krīzē esam ļāvuši izstrādāt tagad lopbarību arī no tādām platībām, kuras normāli nedrīkstētu izstrādāt. Lauku atbalsta dienests nepārmetīs, ja lopbarībā tiks pārvērsti augstvērtīgi graudi.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tie zālāji, kurus nedrīkstētu aiztikt pēc Eiropas Savienības regulām, kas ir papuves un buferjoslas, šajos krīzes apstākļos atļauts izstrādāt –

Luksemburgā sanāksmē Latvija to piedāvāja, 8 valstis atbalstīja rakstiski.

Šajos ārkārtas apstākļos mēs neesam vieni – arī Dienvideiropa – Spānija un Portugāle cīnās ar sausumu, Itālijā bija sausums, tad plūdi, Somijai līdzīgi kā pie mums, un principā visas dalībvalstis, kas runāja, atbalstīja šīs atkāpes.

Ministrs ļoti labi saprot, “kamēr mēs stratēģiskos plānus izgrozītu, mums jau sen te viss būs beidzies, tāpēc pieņemam savus nacionālus lēmumus. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka lopkopībā nav, ko dot ēst lopiem.”

Šmits saka: “Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tajā brīdī, kamēr rīcība ir saprātīga krīzes menedžmenta ziņā, EK šos soļus atzīst par pareiziem.

Tu nevari gaidīt 27. valstu konsensus lēmumus kaut kad rudenī.”

Mums ir lielas krīzes, atzīst ministrs, – piena krīze, kur mēs no ES izsitām vairāk naudas par visiem citiem; otra – salnās postā gājušās ogas un augļi, zaudējumu apmēri būs drīz zināmi. Graudu nozares zaudējumus zināsim tuvāk rudenim.

Ir sakritis traks gads, situācija būs smaga, bet ir jārisina situācija – jāpieiet raconāli, un lēmumi jāpieņem ar virsmērķi, lai pēc tam esam stiprāki, nevis vājāki, tā ministrs.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.