Slimnīcas vadītājs: Liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu 6
Liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu, aģentūrai LETA pauda SIA “Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Juris Lācis.
Viņš šorīt informēts, ka Rīgas Stradiņa universitāte saņēmusi Veselības ministrijas (VM) vēstuli, kurā norādīts, ka augstskolām būs liegts uzņemt rezidentus par maksu. VM aģentūrai LETA norādīja, ka ministrija šobrīd strādā pie grozījumu projekta Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.
Pēc VM paustā, noteikumu izstrādē ir aicinātas iesaistīties kā augstskolas, tā ārstniecības iestādes un ārstniecības personu profesionālās organizācijas. Ņemot vērā arī notiekošās diskusijas par valsts apmaksātās rezidentūras attīstību un maksas rezidentūru, šobrīd – līdz Ministru kabineta noteikumu grozījumu apstiprināšanai Ministru kabinetā – VM ir aicinājusi Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti pagaidām neplānot 2022./2023.studiju gada maksas rezidentūras vietas.
Tāpat VM vērš uzmanību, ka no šī gada valsts pilnā apmērā sedz rezidenta darba samaksu arī rezidentiem, kuri studiju programmu apgūst par personīgiem vai citu personu līdzekļiem. Līdz ar to jaunu maksas rezidentūras vietu plānošanā VM ieskatā nepieciešama cieša ministrijas un augstskolu sadarbība.
“Ja VM nāk klajā ar šādu piedāvājumu, tad tai ir jānodrošina alternatīvs piedāvājums, kuru pašlaik mēs neredzam. Atsevišķās specialitātēs ir vien pāris rezidentūras vietas, bet slimnīcām šo speciālistu ļoti trūkst. Nav normāli, ja par vienu speciālistu ir jācīnās vairākām slimnīcām,” pauda Lācis.
Pašlaik Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā esot divi maksas rezidenti, bet rudenī viņi vēlētos, piemēram, rezidentu gastroenteroloģijā, kur uzņem vien dažus cilvēkus. Lācis uzsvēra, ka slimnīca ir gatava apmaksāt rezidentūru un maksāt stipendiju, lai nākotnē slimnīcai būtu speciālists, kurš var sniegt palīdzību pacientam.
“Galvenais zaudētājs no šādiem lēmumiem ir pacients, kuram nav iespēju saņemt kvalitatīvu pakalpojumu,” sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Viņš atgādina, ka pašlaik nepietiekama finansējuma dēļ studijas rezidentūrā ir liegtas ļoti daudziem labi sagatavotiem jauniešiem. Ja viņiem nebūs iespēju studēt par maksu rezidentūrā, tad valsts riskē ar ļoti lieliem cilvēkresursu zaudējumiem.
Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa norāda, ka pašlaik slimnīcā ir septiņi maksas rezidenti, kuriem slimnīca maksā studiju maksu, bet no šā gada 1.janvāra viņi saņems arī algu. Viņas ieskatā valstij vajadzētu nodrošināt pietiekami skaitu rezidentūras vietu, lai valstī netrūktu speciālistu.
Kā vēstīts, šā gada budžetā tika rasti 5,6 miljoni eiro, lai no 2022.gada visiem maksas rezidentiem tiktu nodrošināts atalgojums tādā pašā līmenī kā pārējiem rezidentiem.
Pateicoties piešķirtajiem līdzekļiem, beidzot tiks atrisināta 15 gadus ieilgusī problēma, kad maksas rezidenti par savu darbu nevarēja saņemt nedz atalgojumu, nedz arī sociālās garantijas, aģentūrai LETA pērnā gada nogalē pauda Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis, neirologs Jānis Vētra.
Viņaprāt, rastā finansējuma apmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu visiem rezidentiem valsts finansējumu, savukārt kopumā par nākamā gada budžetu mediķis atzīmē, ka ar to panāktas vairākas noderīgas lietas – maksas rezidentūras izbeigšana un papildu budžeta vietas.
