Sola stingru mugurkaulu. Pasaules vieglatlētikas savienība nav noskaņota pret Krieviju mīkstināt nostāju 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaules vieglatlētikas savienība (WA) attiecībā uz sankcijām pret Krieviju ievērojusi stingru nostāju jau kopš 2015. gada un arī šobrīd nav noskaņota mīkstināt pozīciju, “Latvijas Avīzei” vakar uzsvēra WA prezidents Sebastjans Ko.
Starptautiskā olimpiskā komiteja (IOC) rosinājusi diskusiju, kā atgriezt sportā Krievijas un Baltkrievijas sportistus. “Nejūtu spiedienu, mēs esam neatkarīga federācija, lēmumus pieņemam atbilstoši sporta veida un mūsu interesēm. Krievijas federācija ir diskvalificēta saistībā ar antidopinga pārkāpumiem, bet krievu un arī baltkrievu sportisti nedrīkst piedalīties sacensībās kara dēļ Ukrainā.
22. martā būs WA padomes tikšanās, kurā runāsim par abiem šiem jautājumiem, domāju, daudzi uzskatīs, ka aizliegums jāatstāj spēkā. Mūsu federācija diskvalificēja Krieviju par dopinga pārkāpumiem, ko neizdarīja neviena cita federācija un arī ne Starptautiskā olimpiskā komiteja,” par jau septiņus gadus ilgajām sankcijām teica Sebastjans Ko, piebilstot, ka visa pasaule, iespējams, nesaprot Krievijas patieso seju, bet lielākā daļa gan.
Ko, kurš ir divkārtējs olimpiskais čempions 1500 metru distancē, no trešdienas līdz piektdienai viesojās Latvijā, piedaloties Rīgā gaidāmā pirmā pasaules skriešanas čempionāta prezentācijā. Tas norisināsies no 30. septembra līdz 1. oktobrim, sacenšanās trīs distancēs – jūdze (1609 metri), pieci kilometri un pusmaratons. Varētu startēt arī elites līmeņa skrējēji, taču uzvārdi būs zināmi tuvāk vasaras izskaņai. Līdzīgi kā maratonos piedalīties varēs ikviens skriešanas entuziasts, un tiek prognozēts, ka ieradīsies pārstāvji no vairāk nekā simts pasaules valstīm.
Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs pārliecināts, ka tas būs visu laiku vērienīgākais sporta notikums Baltijas valstīs. Čempionāta budžets plānots aptuveni divi miljoni eiro. Uzvarētāji pusmaratonā nopelnīs 30 tūkstošus eiro, abās īsākajās distancēs čempioniem pienāksies desmit tūkstoši eiro.
Latvija tiesības rīkot čempionātu ieguva vairāk nekā desmit valstu konkurencē, lielākais pluss – prāvā pieredze un attīstība, organizējot ikgadējo Rīgas maratonu. “Šis ir sapņa piepildījums,” lepns ir organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords. “Būs arī lielāka atbildība, lai viss notiktu super līmenī, vēl jāsavāc pamatīgs apjoms ar sponsoru naudu. Šī būs tautas sporta zvaigžņu stunda. Trases veidotas, lai būtu gana ātras. Rīgu uz visiem laikiem gribam uzlikt uz pasaules skriešanas kartes, mēs jau tur esam, bet pasaules čempionāts vēl noslīpēs un noteikti dos dividendes nākamajiem gadiem, organizējot maratonu.”
