Sociālā joma 14
Minimālā mēneša darba alga būs 380 eiro. To paredz grozījumi MK noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.
Pārrēķinās pensijas, kuras piešķirtas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvu kapitāla indeksu. Turpmāk indekss būs pozitīvs. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. To paredz grozījumi likumā „Par valsts pensijām”.
Ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā – 4,4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2017. gada 1. janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2017. gada 1. maijam. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā.
Pagarinās bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kvalifikācijas periodu – sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam būs jābūt veiktām ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā (šobrīd 9 mēneši 12 mēnešu periodā) pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017. gada 31. martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz 2016. gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā. To paredz grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.
Vienam no adoptētājiem, kurš adoptējis ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vecumā līdz trīs gadiem, piešķirto 10 kalendāra dienu atvaļinājumu apmaksās 80 % apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. To paredz grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.
Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu līdz sešu gadu vecumam būs 95 eiro, par bērna uzturēšanu no septiņiem līdz 18 gadiem – 114 eiro. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu”.
Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpes nodrošināšanu būs 171 eiro. To paredz grozījumi MK noteikumos Nr.1534 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi”.
No 2017. gada 1. aprīļa palielinās valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem – apgādnieka zaudējuma pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālos apmērus. Par bērnu līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālais apmērs būs 92,5 eiro (bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro), pēc bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas – 111 eiro. VSAA pārskatīs pabalsta apmēru un par periodu no 1. aprīļa to izmaksās ne vēlāk kā 2017. gada 30. septembrī. To paredz grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums”, likumā „Par valsts pensijām”, likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.
No 2017. gada 1. oktobra
Pensiju indeksācijā piemēros 50 % no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. To paredz grozījumi likumā „Par valsts pensijām”.
Reģionālā attīstība un pašvaldību pārraudzība
Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošana
Izveidojot Latgales speciālo ekonomisko zinu, noteiks katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss. Piemēram, Daugavpils pilsētai iespējamā speciālās ekonomiskās zonas teritorijas platība paredzēta 2 500 ha. 2017. gada sākumā izveidos Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi. To paredz Ministru kabineta noteikumi „Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platība, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtība un kritēriji”.
Pašvaldībai, nosakot pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei kādā tā sedz būs jāņem vērā īpaša metodika. Tā nosaka, ka pašvaldībai jāveic atsevišķs aprēķins par bērniem no 1,5 līdz 4 gadu vecumam, kā arī par bērniem, kam tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei (5-6 gadi). Šīs izmaiņas saistītas ar pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu viena bērna izmaksu atšķirībām bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, salīdzinot tās ar bērniem, kam tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Atšķirības skaidrojamas ar to, ka šī vecumposma pedagogi nesaņem mērķdotācijas no valsts budžeta.
