Anda Līce
Klauvēt pie to sirdsapziņas, kuriem PSRS sabrukums gadsimta katastrofa un pie sienas čekista Dzeržinska portrets, ir derīgo idiotu cienīgs naivums
Anda Līce: “Valstī nav nedz cunami, nedz zemestrīču, ir tikai idioti!”
Anda Līce: Ap mums joprojām gan vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē rēgojas nenovāktas sociālisma drupas
Anda Līce: Vai lielie pulksteņu grozītāji mēģina sadalīt zāļu tirgus laukumu?
Anda Līce: Kad cilvēks runā kā automātiskais atbildētājs un viņa sejā nepakustas ne vaibsts, tu saproti, ka dzīvo robotu laikmetā
Anda Līce: Kremlis pasaules tautas apdullina ar vērienīgu propagandu, bet politiķu uzpirkšanai naudu nežēlo
Anda Līce: Pandēmijas gads uzskatāmi parādīja, cik bēdīgā stāvoklī šodien ir sabiedrības kolektīvā imūnsistēma
Anda Līce: Kultūra mirst klusējot. No tās kratās vaļā patērnieciskumā ieslīgusī sabiedrība?
Anda Līce: Ja kādam no smagos noziegumos apsūdzētajam piespriedīs cietumsodu, spriedumu pārsūdzēs, un vainīgo visbiežāk attaisnos
Ar garīgo vertikāli. Intervija ar dzejnieci Andu Līci un viņas jaunākās dzejas kopa
Anda Līce: Nākas atzīt – šodien apjukuši ir visi. Arī tie, kas sakās situāciju kontrolējam
Anda Līce: Ai, kā šāds audits derētu arī Latvijai! To būtu varējis veikt Mārtiņš Ķibilds, ja vien viņš šodien vēl būtu mūsu vidū
Anda Līce: Kad pārējiem cenšas uzspiest savus noteikumus un arī savas neirozes
Anda Līce: Daudzos lēmumos ir loģikas trūkums, bet ierēdņi nespēj savas kļūdas atzīt
Anda Līce: Kas ir tā “normālā dzīve”, ko cilvēki gaida pēc pandēmijas beigām?
Anda Līce: Nav jābrīnās, ka Latvijā šodien tik reti dzird vārdu “nacionāls”
Anda Līce: Jānoskaidro valsts amatu kandidātu psihiskās veselības stāvoklis, lai nevajadzētu sūdzēties, ka jādzīvo trako namā
Anda Līce: Tā vietā, lai ņirgtu par pandēmiju un valdību, gudrāk ir pasmieties pašam par sevi
Anda Līce: Kādreiz teica, ka Zeme ir plakana, tagad – vīruss ir “pupu mizas”
Anda Līce: Ārkārtas situācija spiež mūs inventarizēt ne tikai krājumus skapjos un makos
