Anda Līce: “Esmu laimīga un pateicīga par to, ka man ir tas, ko sauc par garīgo vertikāli – pat nevaru iedomāties, kā var šodien dzīvot, domāt par nākotni, ja tādas nav.”
Anda Līce: “Esmu laimīga un pateicīga par to, ka man ir tas, ko sauc par garīgo vertikāli – pat nevaru iedomāties, kā var šodien dzīvot, domāt par nākotni, ja tādas nav.”
Foto: Līga Vasiļūna

Ar garīgo vertikāli. Intervija ar dzejnieci Andu Līci un viņas jaunākās dzejas kopa 1

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Anda Līce (1941) – dzejniece, publiciste, vairāk nekā 20 dzejas un prozas grāmatu autore. Dzimusi Patkules pagasta Liepniekos, astoņu gadu vecumā kopā ar ģimeni izsūtīta uz Amūras apgabalu. Beigusi Bulduru sovhoztehnikumu, gadu studējusi Vēstures un filozofijas fakultātē, tad – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā mežsaimniecību un dārzkopību.

LE
LETA
Ziņas
Sāktas represijas pret pedagogiem: par atteikšanos vakcinēties direktori draud uzteikt viņiem darbu 201
13 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena nebūs pārāk piemērota sarunām! Horoskopi 14.aprīlim
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliskās ģimenes biogrāfs: prinča Harija “atmaksas stunda” ir klāt – viņam būs jāstāv pie vectēva prinča Filipa kapa 37
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Strādājusi par daiļdārznieci, pasniedzēju Bulduru sovhoztehnikumā, bijusi Rakstnieku savienības konsultante, redaktore izdevniecībā “Svētdienas Rīts”, valodas speciāliste Latvijas Radio un televīzijas padomē. Kopš 90. gadiem A. Līce arī aktīvi darbojas publicistikā. Sastādījusi sešu staļinisma upuru liecību grāmatu sēriju “Via dolorosa” (1990–95). Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Ministru kabineta balvu (2012), saņēmusi Veidenbauma (2004) un Aspazijas (2005) prēmiju.

– Kā jūs izjūtat šo trauksmaino laiku, kad, šķiet, apdraudēta ir ne vien veselība, bet arī visas sabiedrības cilvēciskie un institucionālie pamati?

CITI ŠOBRĪD LASA

Anda Līce: – Es to izjūtu diezgan mierīgi – varbūt tāpēc, ka esmu ārā no aktīvās orbītas – tagad riņķoju tikai savējā, kas mazāk saistīta ar citām. Varbūt arī tādēļ, ka tagad varu balstīties un atsaukties uz pieredzi, kas lēnām krājusies un neapzināti kaut kur dziļi nolikta. Esmu laimīga un pateicīga par to, ka man ir tas, ko sauc par garīgo vertikāli – pat nevaru iedomāties, kā var šodien dzīvot, domāt par nākotni, ja tādas nav. Tad tā ir stāvēšana plūstošās smiltīs. Es cenšos, cik nu tas ir manos spēkos, visu uztvert mierīgi un notiekošajā ieraudzīt arī kaut ko smieklīgu. Mums katrastrofāli iet mazumā spēja pasmaidīt pašiem par sevi. Jā, klājas grūti, un cilvēkiem ir bēdas, taču tās nekad nepiemeklē visus vienā laikā.

Tagad atklājas tā lielā divdabība, liekulība, kuru esam klausījušies, tai ļāvušies, mājuši ar galvām, ka viss iet uz labo pusi. Patiesībā tā nebija kustība uz augšu, bet gan viss virzījās uz krīzes punktu. Vismaz mana paaudze ir ilgi dzīvojusi atmodas laika plūsmās un atmiņās, kaut gan tas vējš jau sen ir prom.

– Teicāt: “Ja cilvēks nevar sevi savākt, viņš nevar arī savākt pasauli.” Šķiet, ir cilvēki, kas šajā krīzē pa daļiņām vien šķīst ārā… Vai arī dzeja un māksla var palīdzēt savākties?

– Jā, un tagad tam ir ideāli apstākļi. Es dažreiz domāju, ko tagad dara cilvēki, kam mājās nav grāmatu (mūsu saruna notika laikā, kad grāmatu veikaliem bija aizliegts darboties. – A. B.). Protams, ir seriāli, bet ar to nepietiek. Es pati nesen noskatījos Andreja Smirnova seriālu “Velni” pēc Dostojevska romāna. Manuprāt, tas ir lielisks. Aktieris, kas atveido vienu no galvenajiem velniem, jautāts, no kurienes rodas ļaunums, atbild – cilvēkā, kurš nav gatavs mīlestībai vai šo spēju ir pazaudējis, neizbēgami ienāk ļaunums. Man liekas, ka ļoti daudzos cilvēkos nav šīs spējas, mūsu superegoisms un superindividuālisms to ir izstūmis ārā, bet vieta jau nepaliek tukša. Tāpēc tik daudz naida pret jebkādu citādību un atšķirīgiem viedokļiem. Visi runā par toleranci, bet, tiklīdz mēģini apšaubīt kāda viedokli, tolerance izput. Atkal jānonāk pie tā, kas jau ne reizi vien ir aprakstīts literatūrā, ja cilvēkam piemīt spēja uzmosties mīlestībai, tad viņš no spēles ar ļaunumu izstājas. Reizēm samaksājot ļoti dārgi.

– Esat rakstījusi: “Mēs esam nākuši caur saules vārtiem/ un atnesuši daļiņu no viņas”. Jūsu pašas ģimenes pieredze ir traģiska, bet jūsu lirika, citējot kritiķi Viesturu Vecgrāvi, – tik silta un morāli tīra. Vai jums pašai ir kādi iedvesmas avoti pasaules un latviešu literatūrā?

– Man ir tik daudz iedvesmas avotu, ka uztraucos, vai pietiks laika pieskarties visiem un kaut ko no tiem paņemt. Tagad daudz laika pavadu internetā un nesen jūtūbā “nomedīju” Sergeja Ļivņeva filmu “Van Gogi”. Smags, bet ļoti vajadzīgs darbs, tas tevi burtiski uzar, ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem pasakot tik daudz. Cilvēki mēdz teikt – es to neskatīšos, jo nevēlos sevi satraukt, bet, ja nesatraucam, nespējam sevi atmodināt. Reizēm ir jāpaaugstina asinsspiediens, un, ja vajag, jādzer arī sirdsdrapes! Pēc šādām filmām ir sajūta – it kā nepelnīti būtu saņemta vērtīga dāvana.

– Vai dzeja, mūzika, māksla, jūsuprāt, var būt miera un harmonijas avots?

– Jā, protams – jo, kas ir laba mūzika? – tā ir skaņās izteikta lūgšana. Tāpat arī laba dzeja. Dzeja vispār ir esence, nereti tās radītājam kā cilvēkam var būt gara ēna. Nav gudri teikt: viņš nav labs cilvēks, tāpēc es viņu neklausīšos un nelasīšu. Ar to mums, katram, kas baudām kultūru, ir jātiek galā, jo citādi kultūru nemaz nevar iepazīt.

– Jau kopš atmodas laikiem daudz runā par kultūras cilvēku misiju. Kāda, jūsuprāt, tā ir šodien, kad no cilvēka paša principā daudz nekas nav atkarīgs un daudziem ir atņemts pēdējais iztikas avots?

– Katram vispirms vajadzētu izlīgt pašam ar sevi. Par misijas jēdzienu jau kādu laiku ne viens vien ņirgājas, sakot, ka māksliniekam nekādai misijas apziņai nav jābūt, viņam esot tikai jārada. Kam rokā ir ielikta ota vai rakstāmais, tas ir saņēmis lielu dāvanu, un viņa misija ir apliecināt dzīvību un dzīvi. Tomēr ir cilvēki, kas savu talantu iznieko, rada destruktīvus darbus un ar to pat lepojas. Iespējams, tas arī ir jautājums par mīlestību un tās trūkumu.

– Šajā dzejas kopā jūs iedvesmojoši rakstāt: “Tu tikai neiedomājies, ka esi kas mazāks, / Tikai neiedomājies, / bet airējies cauri, / un, kad iznirsi saulē, / būsi tauriņš.” Vai jums padomā ir jauns krājums?

SAISTĪTIE RAKSTI

– Ir uzrakstīta un izdevniecībā iesniegta grāmata, kas tapa no februāra līdz jūlijam – mani kovidceļojuma pieraksti. Tad jau fonā bija jūtams kovids, un es tam laikam ceļoju cauri. Grāmata sauksies “Vēl viena diena”. Viena diena – tas ir ļoti daudz, diemžēl mēs ne vienmēr to novērtējam.

Var būt, ka atkal nāks dzejoļi. Varbūt. Daži jau ir atnākuši.

Anda Līce: “Esmu laimīga un pateicīga par to, ka man ir tas, ko sauc par garīgo vertikāli – pat nevaru iedomāties, kā var šodien dzīvot, domāt par nākotni, ja tādas nav.”

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam Andas Līces jaunākās dzejas kopu

Vasaras ceļos

Putekļi, putekļi…

Tu tikai neiedomājies,

ka esi kas vairāk.

Putekļu viļņos pazūd

tauriņš ar spārniem

kā dzelteniem airiem.

Tu tikai neiedomājies,

ka esi kas mazāks,

Tikai neiedomājies,

bet airējies cauri,

un, kad iznirsi saulē,

būsi tauriņš.

X X X

Ar basām pēdām,

kā Sezārija Evora dziedot…

Bet te ir tik maz saules,

un pilns šķembu un lausku.

Kā te, no skatuves dēļiem,

modināt tos, kas guļ pēļos,

ja atbalsis neatskan?

Viz pilnmēness auskars,

uz ziemājiem sarma viz.

Te nevar ar basām pēdām,

ar basu sirdi – gan.

X X X

 

Man brūni sārta māla krūzīte klēpī,

un es domāju, kur zemes auglība slēpjas.

Ar saviem augumiem vingriem

jau tūkstošiem gadu

šo planētu zaļoksni vīri mēslo.

Cik arumi sārti pēc katra kara,

kā sakuplo labības lauki,

kāds varens pieaugums mežiem!

Zeme nešķiro asinis,

savējās līst vai svešās.

 

Kad māla pika podnieka rokās

brīnišķā traukā pārtop,

es skatos uz krūzīti brūni sārto –

uz tās sāniem raksti kā rētas,

un kāda balss man saka:

“Zemei ir visas asinis svētas…”

Velkam

 

Velkam dzīvīti savu tā,

it kā jau būtu pērnie.

Bet kādām sievām

joprojām dzimst bērni,

kā ragavas pa vasaras ceļu

kādas mātes velk viņus vienas

kādas sievietes savus vīriešus

velk laukā no purva, kas viņos,

un, ja nenogrimst pašas,

reizēm kādus arī izvelk.

Kādi tikai velk laiku,

gaidot uz labākiem laikiem,

kādi tos labākos tuvāk velk,

kādi – atpakaļ, kādi – uz priekšu,

bet kādi tikai murmina:

Welcome, welcome…

 

X X X

 

Kā upe, kas tuvojas ietekai savai,

es kļūstu pavisam rāma

un lēzeno krastu skavās

plūstu gandrīz nemanāmi.

“Vai tu atceries, kā mēs toreiz…,

kādus mēs līkumus metām?”

Straume izliekas nedzirdam

un atbild man aizvien retāk.

Zaļganie dziļumi klusē,

un vairs nav kam atmiņas dāļāt.

Arī es topu klusa,

kad vējš pēkšņi man sejā iesviež

jūras sveicienu sāļo.

 

X X X

 

Zeme tevi negaidīs,

negaidīs nezāles, krūmi,

uguns aizlocīsies,

nepaliks ne pelna, ne dūma.

Pat pēdējo sniegpārslu saiets

negaida nākamo ziemu,

vienīgi tu nezin ko gaidi

un brīnies, ka viss

tik neticami ātri paiet.

 

X X X

 

Ir tikai Visums,

jūras zaļi rudzi,

un es – pa vidu

savā mazajā laiviņā

pēc lielā loma iros.

Tas nekas, ka jau vēls,

un laiva – vien balta lapa.

Kāds dzejnieks reiz teica:

“Dēļ viena laba vārda

man it nekā nav žēl.”

 

X X X

 

Cik brīnumains šis ceļa līkums

kustībā tik gudri lēnā,

ar liegām līnijām un ēnām,

vēl nebijušā klusām šalkām,

ar lapu priekškaru tik smalku,

ka neredz cauri, tikai nojauš

to pasauli, ko dvēs’le noauž.

Tik brīnumains šis ceļa līkums,

ka roka uzdrīkst, kas tai tīkams.

X X X

 

Atcērtu saknes

katru dienu pa vienai,

lai vieglāk no atmiņas izraut

izaicinošās tulpes,

ceriņu vēsās vāles,

sarmu uz miķelīšiem

un cauri sniegam zāli.

Daru visu, lai vieglāk

un citiem mazāk rūpju.

 

Reizēm iesāpas sirds,

reizēm tirpst rokas –

tā notiek, kad uz tām

kaut kas tik ilgi ir šūpots.

X X X

 

Par pērli vēl agri runāt.

Bet arī šis smilšu graudiņš

apaugs ar perlamutra kārtu.

Pirms tam vēl tik daudz kas nāks

sirdī un deniņos dunēt.

Bet nebēdā, arī šis graudiņš

jau savu gliemeni gaida.

Pacieties kādu brīdi

un neaizbaidi.

X X X

 

Cik lēni atziņas nāk

un cik gausi tām pretī – mēs!

Re, pirmā apustule –

Marija Magdalēna

beidzot nāk arī pie latvjiem,

bet šie projām griež vaigu,

dusmojas un met krustus:

“Ko te visādas staigā?”

Šai rudenī

 

Gājputnu klaigas,

krītošu lapu švīksti,

atsedzas zaru kailums –

ir līks tur un līks – te.

Velk miglas plīvuru neziņa liela,

roka no pieres to slauka,

jo sirds ir brīvajā kritienā

un viena pati uz lauka.

 

Gājputni aizvien tālāk un augstāk,

sirds aizvien tuvāk un zemāk,

līdz iekrīt Dieva plaukstā.

X X X

 

De facto un de iure

tikpat tālu stāv viens no otra,

kā īstenība no iedomu tēliem,

kā daudzi tēvi no saviem dēliem.

 

Ja gribi kādam būt blakus,

ir jāpārpeld pārpratumu jūra.

Bet negribas mērcēt kājas,

un tēvi stāv krastā un klaigā,

ka viņiem neļauj un liedz.

Pienāk kaijas un jautā: “Kas?”

Jūra nopūšas: “Pasakas…”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Sāktas represijas pret pedagogiem: par atteikšanos vakcinēties direktori draud uzteikt viņiem darbu 201
13 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena nebūs pārāk piemērota sarunām! Horoskopi 14.aprīlim
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliskās ģimenes biogrāfs: prinča Harija “atmaksas stunda” ir klāt – viņam būs jāstāv pie vectēva prinča Filipa kapa 37
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Viljams atklājis, kāda būs viņa un Keitas Midltones rīcība tagad, kad viņa vectētiņš ir devies mūžībā 4
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņš ir pārāk, pārāk piesardzīgs!” Māris Gulbis par Ugu Dumpi un pārspīlēto situāciju 39
17 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šajā situācijā tas izskatās pēc politiskā daltonisma.” Circene par Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanu epidēmijas laikā 11
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Purvciemā šorīt nošauts cilvēks. Policija izplata lūgumu autovadītājiem 5
1 stunda
ML
Māra Libeka
Veselam
Simtiem vakcinēties gribētāju, pat ar “AstraZeneca”, bet atved tikai vienu vakcīnas pudelīti 31
3 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Govij “štepseli izraut nevar”! Notikusi šķiešanās ar naudu vai pamatots zemnieku atbalsts krīzē? 7
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā veikta unikāla operācija
10:50
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Strauja un Gudrīte 1
10:46
JL
Juris Lorencs
Stāsti
Ietaupījuši tūkstoš miljardus “ceļojumu” eiro, bet kļuvuši par miljons tonnām smagāki! Kad sērga būs savaldīta, vai ceļosim citādi? 1
10:20
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Kases čeki ne tikai tērē resursus, bet arī apdraud cilvēku veselību. Kad tiksim vaļā no kaitīgajiem čekiem uz indīgā papīra? 28
4 stundas
DJ
Diāna Jance
Ziņas
Diāna Jance: Vai gadījumā netiek plānots tā saucamo vakcinācijas biroju atkal pārtapināt par Dziesmu svētku biroju? 7
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
KNAB skaidro, vai izdevās pierādīt “ABLV Bank” vadības iesaisti korupcijā un Rimšēviča kaitniecību 4
2 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Trīs dienas pēc automehāniķa vizītes bez pēdām pazūd “BMW X5” 2
4 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Aiz produktivitātes slēpjas pārguris darbaspēks. Ko vēl atklāj pētījums par attālināto darbu? 1
4 stundas
DJ
Diāna Jance
Ziņas
Kā e-grāmatas kļuva par pandēmijas veiksmes stāstu kaimiņos? Ar jauno pētījumu iepazīstina lietuviešu pētnieks Arūns Gudinavičs
1 stunda
JL
Juris Lorencs
Stāsti
Ietaupījuši tūkstoš miljardus “ceļojumu” eiro, bet kļuvuši par miljons tonnām smagāki! Kad sērga būs savaldīta, vai ceļosim citādi? 1
50 minūtes
LE
LETA
Veselam
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā veikta unikāla operācija
19 minūtes
LE
LETA
Veselam
Sāks skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par Vakcinācijas projekta biroja likvidēšanu 10
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šodien būs slapjš sniegs. Cik auksts laiks gaidāms trešdien?
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ziņojums: Ziemeļkoreja varētu šogad atsākt kodolizmēģinājumus 1
2 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Krievija uzsākusi plašu un enerģisku savas sabiedrības zombēšanu un nogatavināšanu liela mēroga iebrukumam 33
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Piebilst to, ka viss būs labi, viņam spēka vairs nebija…” Navaļnija dzīvesbiedre par vīra veselības stāvokli 5
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sāktas represijas pret pedagogiem: par atteikšanos vakcinēties direktori draud uzteikt viņiem darbu 201
13 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pārbrauca pāri un tajā brīdī sajuta, ka kaut kas nav riktīgi!” Kādu sodu saņēma kravas auto šoferis, kurš notrieca pensionāri? 18
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Ja ir apdraudējums pārējiem, tad tas obligātuma princips ir sabiedrības interesēs!” Circene par vakcinēšanas pret Covid-19 brīvprātību un obligātumu 138
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Viljams atklājis, kāda būs viņa un Keitas Midltones rīcība tagad, kad viņa vectētiņš ir devies mūžībā 4
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Rodas sajūta, ka veselības ministrs manipulē ar premjeru!” Sociologs par necaurspīdīgo un korporatīvo sistēmu 78
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Daudzi būtu gatavi strādāt par “nemotivējošajiem” 2400 eiro!” Sociologs par Langes izteicieniem 35
21 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Sīpola vietnieks – puravs: 4 gardu ēdienu receptes ar puraviem
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
VM skaidro, vai Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem plānots izmaksāt prēmijas 26
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātāja Samanta Tīna negaidīti atklājusi, ka pārslimojusi vēzi 6
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Vai esam gatavi tam, ka lūši ienāks mūsu pagalmos un saplosīs mūsu suņus, kaķus un vistas?”: patversmes vadītāja par lūšu medību aizliegumu 54
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magone sāk mācīt Žanim latviešu valodu: “Situācija ir tāda, ka valodu viņš nezina, darbu viņam neviens nedod…” 17
1 diena