LA.LV

Anda Līce: Ģenētiski mūsu visu saknes ir zemē, nevis bruģī

Anda Līce: Kāpēc mums vienmēr viss sanāk ačgārni, jeb kāds ir sausais atlikums

Anda Līce: Kam manā apziņā šī pandēmija ir atbrīvojusi vietu, un kas tagad tajā mājo?

Anda Līce: Bagātie raizējas, ka šovasar nebūs ar ko pārsteigt “Instagram” skatītājus

Anda Līce: Laiks iet, Augeja staļļi stāv nemēzti, aug tautas vilšanās un neapmierinātība

Anda Līce: Varbūt vienreizējās lietošanas masku vietā var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi?

Anda Līce: Tas dzīvinošais virsotņu gaiss

Anda Līce: Daudzi tagad atskārst, ka ģimene ir kā maza valsts ar visām tās iekšējām un ārējām problēmām

Anda Līce: Tālmācība daudziem ir kļuvusi par tālmocību

Anda Līce: Iedzīvodamies uz nelaimes rēķina, daudzi nonāk morālā riska grupā

Anda Līce: Runā, ka arī Kremļa elite izmantojot zīlnieku un burvju pakalpojumus

Anda Līce: Ko nespēja reemigrācijas plāns, paveiks vīruss. Laukos sāk kūpēt skursteņi

Anda Līce: Tagad ir laiks domāt, kā pēc kroņa vīrusa savu zemi atkal sākt apdzīvot

Anda Līce: Viens ir droši zināms – dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms tam

Anda Līce: Būs atkal jāmācās dzīvot

Anda Līce: Noliekties, pacelt un nest tālāk

Anda Līce: 16. marta kaislības – ļoti daudzu cilvēku apziņa ir iestrēgusi pagātnē un neļauj viņiem pieaugt

Anda Līce: Kāpēc mums joprojām tik daudz kas nesanāk?

Anda Līce: “Tie bijām mēs”

Anda Līce: Esam ar reformām nolādēti