“Tālmācība nav normāla, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību,” ministre atklāj, no kuras klases plāno atļaut mācības attālināti 0
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau vairākkārt ir uzsvērusi tālmācības negatīvo ietekmi uz skolēnu izglītības līmeni, atzīstot, ka pēdējos gados krietni pasliktinājušies centralizēto eksāmenu rezultāti. Tiek uzsvērts, ka mazajās klasēs būtu jāaizliedz piekopt tālmācību, raidījumā “Dienas personība” atzīst Dace Melbārde, izglītības un zinātnes ministre (JV).
“Ir skaidrs, ka bērni, īpaši pirmajās klasītēs, nav spējīgi vieni paši pie datora pastāvīgi mācīties. Mēs arī redzam, ka tālmācība atstāj negatīvu ietekmi uz eksāmena rezultātiem.”
Skolēni, kuri kārto eksāmenus un ir mācījušies tālmācībā, diemžēl uzrāda sliktākus rezultātus nekā tie, kuri ir mācījušies klātienē. To bija iespējams manīt arī pandēmijas gados, kad skolēniem nācās mācīties attālināti.
“Mēs visi esam nesen piedzīvojuši pandēmiju, kur praktiski visi Latvijas skolēni gandrīz divus gadus mācījās attālināti, un mēs šobrīd redzam diezgan negatīvu šīs attālinātās mācīšanās ietekmi uz centralizētajiem eksāmeniem. Nešaubīgi, Covid-19 pandēmija un tas, kā notika mācīšanās process tajā laikā, ir atstājis negatīvu pēdu.”
Dace Melbārde uzskata, ka tālmācība nav pats labākais veids, kā iegūt kvalitatīvu izglītību, viņa uzskata, ka būtu jāizvērtē, no kādas klases būtu atļauts iet mācīties attālināti.
“Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem, tālmācība ir atļaujama no 7. līdz 12. klasei. Tā kā nav pamata teikt, ka tālmācība kā forma tiek izskausta. Mēs runājam par to, ka tā nav normāla, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību no 1. līdz 6. klasei.”
Tomēr (IZM) ir iesniegusi priekšlikumus, kuri paredz izņēmumus, kas ir saistīti gan ar medicīniskām diagnozēm, kas parāda, ka bērni nevar mācīties klātienē, gan ar bērniem, kas ir aktīvi iesaistīti sporta veidos, jaunie mākslinieki, kuri jau strādā un dzīvo jau pēc sava grafika. Izņēmumi ir saistīti arī ar bērniem un jauniešiem, kuri saviem vecākiem ir devušies līdzi kādā ārvalstu misijā.
“Šobrīd notiek darbs pie tā, lai tiktu definēta nepieciešamība veidot tās saucamās kombinētās mācības, lai tomēr bērniem būtu iespēja arī laiku pa laikam klātienē satikties arī ar skolotājiem, izvērtēt savu sniegumu.”
2024. gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.
Kopš 2021./2022. mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.–12. klašu posmā – par aptuveni 3000 skolēniem.
Tālmācības izglītības iestāžu 9. klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16 % skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām.