“Ar skaudību vienmēr noskatāmies, ka citur pārtika ir lētāka, jo…” Pārtikas cenas komentē Ingūna Gulbe 0
Pārtikas cenas Latvijas veikalos tiek pielāgotas, ņemot vērā pasaules tendences, taču brīvā tirgus apstākļos tās nav obligāti jāsaskaņo ar citām valstīm. Augstais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Latvijā padara pārtiku dārgāku nekā citās Eiropas valstīs, tā radot slogu patērētājiem.
Ingūna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uzsver, ka šāda saskaņošana nav obligāta: “Īsti nav saskaņots ne ar vienu, cenai obligāti nav jābūt saskaņotai.”
Pārtikas tirgus Latvijā darbojas brīvā tirgus apstākļos, kas katrai valstij dod tiesības noteikt savas cenas. “Katrai valstij ir iespējas rīkoties, kā viņi vēlas,” saka Gulbe.
Tomēr tas rada faktu, ka patērētāji Latvijā bieži vien ar skaudību salīdzina vietējās pārtikas cenas ar zemākām cenām citās valstīs.
Galvenais iemesls augstākām pārtikas cenām Latvijā ir 21% PVN likme, kas ir augstāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs. “Citās valstīs PVN pārtikai ir daudz mazāks, mums ir 21%, ir valstis, kur tas ir 8, 9, 10%, tas ir ļoti būtiski,” skaidro Gulbe.
Viņa ilustrē, kā zemāks nodoklis ietekmē pirktspēju: “Ja cena ir, piemēram, 10 eiro un nodoklis ir 5%, tu vari par to naudu diezgan daudz vairāk nopirkt.”
FM: Turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā būs būtiski augstāka nekā eirozonā
Arī turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā būs būtiski augstāka nekā eirozonā vidēji, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenas 2025.gada jūnijā bija par 0,1% augstākas nekā maijā, bet salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3,8%. Tādējādi šī gada pirmajā pusgadā vidējā inflācija Latvijā veidoja 3,6%. Šāds patēriņa cenu pieaugums gan jūnijā, gan gada pirmajā pusē bijis viens no augstākajiem eirozonā, norāda FM.
Saskaņā ar “Eurostat” ātro novērtējumu, vidējā inflācija šī gada jūnijā eirozonā bija 2%, bet vidējais patēriņa cenu pieaugums pirmajā pusgadā veidoja 2,2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Vēl augstāka inflācija gan jūnijā, gan šī gada pirmajā pusē bija tikai Slovākijā, Horvātijā un Igaunijā.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums, skaidro FM. Šī gada jūnijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas kopumā bija par 6,3% augstākas nekā pirms gada, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi jeb 1,7 procentpunktus no fiksētās vidējās inflācijas.
Vienlaikus FM atzīmē, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums bijis lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos, kad cenu pieaugums pārsniedza 7%. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis pat nedaudz samazinājies, vidēji par 0,5%.
Vērtējot iekšējo un ārējo faktoru ietekmi, FM secina, ka pārtikas cenas, vismaz vasaras periodā, paliks nemainīgas. Pārtikas cenu svārstības mēneša izteiksmē ietekmēs sezonas pārtikas preču ienākšana veikalu plauktos. Pēc FM prognozēm gada izteiksmē pārtikas cenu pieaugums, visticamāk, turpinās mazināties bāzes efektu dēļ, bet saglabāsies augsts un joprojām būs noteicošais faktors patēriņa cenu pieaugumā.
Rudenī un ziemā pārtikas cenu svārstības noteiks ražas daudzums, kvalitāte un energoresursu cenas, norāda FM. Laika apstākļi Eiropā krasi atšķiras, līdz ar to pašreiz grūti prognozēt, kāda varētu būt augļu, dārzeņu, graudaugu raža gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos.
Šī gada 27.maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu, atgādina FM. Memorands paredz veicināt pamata pārtikas preču pieejamību, palielināt vietējās izcelsmes preču sortimentu un uzlabot sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem. Memoranda ietekmi uz konkrētam pārtikas precēm un vidējo pārtikas inflāciju vēl nepieciešams novērtēt, jo pagaidām ir pieejami tikai viena mēneša dati kopš memoranda parakstīšanas, skaidro FM.
Vērtējot cenu svārstības pārtikas zemo cenu grozam, FM secina, ka šī gada jūnijā maizei, graudaugiem, pienam, sieram un biezpienam, svaigajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī olīveļļai cenas nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar maiju. Tikai divām pārtikas apakšgrupām no zemo cenu groza cena mēneša laikā pieauga, proti gaļai un zivīm.
Pilnvērtīgi novērtēt memoranda ietekmi uz pārtikas cenām, kā arī pārtikas mazumtirgotāju un patērētāju uzvedību varēs tikai pēc dažiem mēnešiem, kad būs pieejami dati par pārtikas cenām garākā laika periodā, norāda FM.
Nozīmīgs devums inflācijā bija arī tabakas izstrādājumu cenu pieaugumam, skaidro FM. Tabakas izstrādājumu cenas šī gada jūnijā bija par 10,6% augstākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, tādējādi izskaidrojot 0,3 procentpunktus no inflācijas. Gada laikā sadārdzinājās arī alkoholiskie dzērieni, kopumā par 4,4%, izskaidrojot 0,2 procentpunktus no kopējās inflācijas jūnijā.
FM skaidro, ka tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu cenu kāpumu lielā mērā ietekmēja akcīzes nodokļa likmju palielinājums no šā gada janvāra tabakai, bet no marta – alkoholiskajiem dzērieniem.
Attiecībā uz citām svarīgākajām precēm un pakalpojumiem FM piemin ar mājokļa apsaimniekošanu saistītās preces un pakalpojumi. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu, kā arī atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas gada laika palielinājās par 6,4%. Savukārt ar energoresursiem saistītie mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 1,7%.
Tomēr FM norāda, ka šajā patēriņa cenu apakšgrupā cenu pārmaiņas būtiski atšķiras – elektroenerģija un gāze jūnijā bija attiecīgi par 6,8% un 10,9% dārgāka, bet siltumenerģija par 3,7% lētāka nekā pirms gada.
