Tiesa atcēlusi LVM pagaidu aizsardzību saistībā ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumu izpildi ar “Pata Saldus” un “Pata Jēkabpils” 0
Kokapstrādes uzņēmumi SIA “Pata Saldus” un SIA “Pata Jēkabpils” jūlijā saņēmuši Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš piemērotā pagaidu aizsardzība saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” (LVM) slēgto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) izpildi, aģentūru LETA informēja “Pata Saldus” un “Pata Jēkabpils” valdes loceklis Jānis Mierkalns.
Viņš apgalvo, ka tiesas lēmums nav pārsūdzams un nozīmē, ka LVM ir jāatjauno IML darbība un kokmateriālu piegādes ar “Pata Saldus” un “Pata Jēkabpils”.
LETA jau ziņoja, ka Kurzemes rajona tiesa 2026. gada 24. martā apmierinājusi LVM pieteikumu par pagaidu aizsardzību prasībā pret “Pata Saldus” un “Pata Jēkabpils” par IML atzīšanu par spēkā neesošu.
LVM aģentūru LETA informēja, ka, balstoties uz Konkurences padomes (KP) šī gada 9. janvārī saņemto vēstuli, kompānija vērsās tiesā pret visiem IML partneriem ar prasības pieteikumu atzīt līgumus par spēkā neesošiem un apturēt to darbību līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas nolēmums.
Kompānijā skaidroja, ka tiesvedībās par IML izbeigšanu bija apmierināti visi LVM prasību pieteikumi – ierosinātas tiesvedības un piemēroti pagaidu noregulējumi, apturot visu IML līgumsaistību izpildi.
Uzņēmumā uzsvēra, ka kopš darbības sākuma LVM vairākkārt mēģinājusi nelabvēlīgo situāciju risināt. Tos līgumus, kuri saturēja neizpildāmus, prettiesiskus vai valstij neizdevīgus izpildes nosacījumus, LVM atteicās pildīt un sāka civiltiesisku strīdu ar vairākiem IML partneriem, ceļot prasības tiesā. Tomēr 2000. gadu sākumā tiesas lēmumi bija nelabvēlīgi LVM – tie uzņēmumam uzdeva noslēgtos līgumus izpildīt pilnā apjomā visā to spēkā esamības periodā.
KP vairāk nekā piecus gadus veica pārbaudi par konkurences neitralitātes principa iespējamo pārkāpumu saskaņā ar Konkurences likumu, kas stājās spēkā 2020. gadā. Šīs piecus gadus ilgušās pārbaudes laikā KP informēja LVM par iespējamu vai pirmšķietamu pārkāpumu, bet tikai 2026. gada 9. janvārī kompānija saņēma nepārprotamu KP viedokli, kas varēja kalpot kā pamats, lai LVM varētu vērsties tiesā.
Tāpat ziņots, ka KP februārī ierosināja izpētes lietu par LVM ilgtermiņa mežizstrādes līgumu izpildi pēc 2020. gada 1. janvāra. KP ieskatā atsevišķi tirgus dalībnieki IML izpildes rezultātā gūst nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kokmateriālu tirgus dalībniekiem, jo tiem ir ekskluzīvas tiesības ilgā termiņā iegādāties kokmateriālus un augošus kokus no LVM, nepiedaloties publiskās izsolēs. KP vērtējumā šāda rīcība, piešķirot priekšrocības, liecina par neatbilstību Konkurences likumam.
TV3 raidījums “Nekā personīga” jau 2025. gada septembra beigās, atsaucoties uz KP vērtējumu, vēstīja, ka LVM ilgtermiņa līgumi neatbilst konkurences neitralitātes regulējumam.
Vēsturiskās vienošanās bija parakstītas pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, un to mērķis savulaik bijis nodrošināt zināmu stabilitāti ar koksnes pirmapstrādi saistītiem valsts uzņēmumiem privatizācijas procesā. Līgumus ar garajiem termiņiem pārņēma LVM, taču tos neizbeidza, jo tiesa bija lēmusi, ka tā darīt nedrīkstot.
LVM daļu ekskluzīvo līgumu no 2013. gada pārveidoja. Daļa vienošanos nav mainīta un tās ir spēkā vēl uz vairākām desmitgadēm, viens līgums pat līdz 2096. gadam. Vienošanās turpina atsevišķiem tirgus dalībniekiem sniegt īpašas tiesības iegādāties apaļos kokmateriālus, apejot valsts kapitālsabiedrības izsoles. Savukārt garantētie kokmateriāli, kurus LVM piegādā līgumu partneriem, nav pieejami to konkurentiem.
Pēc divu gadu izpētes KP secināja, ka šo līgumu izpildei ir negatīva ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū. Uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa līgumi, ir atšķirīgā situācijā, viņiem tiek dotas priekšrocības no valsts uzņēmuma puses attiecībā pret citiem, kuriem ir jāpiedalās izsolēs, savstarpēji jākonkurē par zāģbaļķiem un kokmateriāliem, paudis KP pārstāvis.
KP pētījusi LVM darījumus ar kompānijām, kurām ir spēkā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. To vidū ir vairāki uzņēmumi, kas ietilpst “Pata grupā” (“Pata Saldus”, “Pata Strenči”, “Pata Jēkabpils”). Priekšrocības guvis arī “Pata Strenči” meitasuzņēmums SIA “Berivs”, kā arī SIA “Krebsar”, SIA “Jēkabpils kokapstrāde” un SIA “Metsa Forest Latvia”. No 2020. līdz 2024. gadam līgumpartneriem tikuši realizēti vairāk nekā divi miljoni kubikmetru apaļo kokmateriālu par vairāk nekā 202 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka “Pata” 2024. gadā strādāja ar 235,697 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,1% vairāk nekā gadu iepriekš, un kompānija cieta zaudējumus 4,397 miljonu eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.
“Pata” grupā ietilpst uzņēmumi SIA “Pata”, SIA “Pata Jēkabpils”, SIA “Pata Saldus”, AS “Pata Strenči” un SIA “Pata Board”.
Kompānija reģistrēta 1999. gadā, un tās pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. “Pata” vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns.
LVM apgrozījums 2025. gadā bija 604,585 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 37,7% – līdz 206,73 miljoniem eiro.
Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
