Krievijas Z kara korespondents atzīst Ukrainas spēku un piedraud Baltijai: “Krievija visu atcerēsies” 0
Krievijas Z kara korespondents Dmitrijs Steišins, runājot par karu Ukrainā, atzinis, ka Krievijai nav izdevies sakaut kaimiņvalsti, kuru viņš nodēvējis par vienu no bīstamākajiem pretiniekiem. Vienlaikus propagandists izteicis draudus Baltijas valstīm, sakot, ka Krievija “visu atcerēsies”.
Pazīstamais Krievijas Z kara korespondents savus izteikumus paudis Krievijas radiostacijas “Komsomoļskaja Pravda” ēterā, vēsta Dialog.UA.
Steišins Ukrainu nosaucis par “visbīstamāko pretinieku”, norādot, ka, neraugoties uz Krievijas militārā aprīkojuma un ieroču pārākumu, Krievijai nav izdevies sakaut Ukrainu.
“Pēc vāciešiem mums visbīstamākais ienaidnieks izrādījās… mūsu projekcija, proti, Ukraina. Es domāju, ka viss ir salīdzināms – vienīgais, ka mūsu ieroču klāsts ir ievērojami plašāks nekā mūsu ienaidniekam,” paziņoja propagandists.
Steišins Krievijas karu Ukrainā nodēvējis par “briesmīgu poligonu”. Tā vietā, lai runātu par kara izbeigšanu, viņš aicinājis meklēt pretinieku, kas būtu vājāks.
Tieši šajā kontekstā Steišins pieminējis arī Baltijas valstis.
“Nedaudz pasteidzoties, teikšu, ka Krievija noteikti atcerēsies visu, arī visus, kas tai iejaucās, radīja nekārtības un atklāti draudēja. Baltijai vismaz vajadzētu sagatavoties,” draudēja Steišins.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Polija un Baltijas valstis pastiprina infrastruktūras aizsardzību, bažījoties, ka Krievija varētu īstenot provokācijas.
Baltijas valstu izlūkdienestu vērtējumā, Krievijas armija, iespējams, jau plāno tā dēvēto viltus karoga uzbrukumu, proti, provokāciju, kurā vainotu citu pusi.
Bažījoties par šādu scenāriju, Krievijai kaimiņos esošās NATO valstis pastiprina infrastruktūras aizsardzību, ziņo “Reuters”, norādot, ka runa ir par dambju, elektrostaciju un gāzes vadu aizsargāšanu.
“Mēs neesam naivi – sekojam līdzi informācijai, protam lasīt starp rindām un paši veicam izmeklēšanu,” “Reuters” sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns. Viņš uzsvēra, ka Lietuva pastiprina kritiskās infrastruktūras aizsardzību un pastāvīgi seko līdzi izlūkdienestu informācijai, plānojot turpmākos pasākumus.
Arī Latvija ir pastiprinājusi kritiskās infrastruktūras apsardzi. “Iespējamo hibrīddraudu risks šobrīd ir lielāks nekā iepriekš,” atzinis premjerministrs Andris Kulbergs.
“Reuters” citēja kādas Baltijas valsts izlūkdienesta pārstāvja teikto, ka Krievijas armija un specdienesti plāno iespējamu “viltus karoga” uzbrukumu Baltijas valstu un Polijas infrastruktūrai vai pat pašai Krievijai, izmantojot Ukrainā ražotus dronus.
ASV mediji pagājušajā nedēļā ziņoja, ka arī ASV izlūkdienesta vērtējumā Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu mēģināt pārbaudīt NATO apņēmību, veicot ierobežotu uzbrukumu kādai NATO valstij vēl pirms kara beigām Ukrainā.
Iepriekš ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka Putins, visticamāk, neprovocēs nevienu NATO dalībvalsti, līdz nebūs beidzies Krievijas sāktais karš pret Ukrainu.
