“Mūsu pretinieki mūs vēro un klausās.” Lietuva pēc dronu ielidošanas steidz stiprināt gaisa telpas aizsardzību 0
Lietuva plāno arī nākamgad aizsardzībai atvēlēt vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, turklāt arvien lielāka finansējuma daļa tiks novirzīta pretgaisa aizsardzības stiprināšanai. Šāds solis sperts laikā, kad Lietuvas gaisa telpā jau vairākkārt ielidojuši droni un valsts atzīst, ka tās aizsardzības spējas vēl nav pietiekamas.
“Es tā uzskatu,” valdības vadītājs sacīja žurnālistiem pēc Gaisa telpas novērošanas un kontroles centra apmeklējuma Kauņas rajonā.
Šogad Lietuvas aizsardzības budžets ir 5,38% no IKP.
Sinkevičs klāstīja, ka ir labi, ka publiskajās diskusijās dažādi eksperti runā par pretgaisa aizsardzību, savlaicīgu gaisa telpas pārkāpumu atklāšanu un izsekošanu, dažādiem draudiem un brīdinājumiem, taču, viņaprāt, “mums ir jākoncentrējas, un mēs koncentrējamies, uz dažādiem kinētiskiem pasākumiem – tāla un tuva darbības rādiusa.
Šis darbs notiek, es to varu teikt ar pārliecību. Es vēlētos, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, taču pastāv finansiāli un ražošanas ierobežojumi, kurus mēs kā valsts nevaram ietekmēt”.
Lietuvas premjerministrs teica, ka pretgaisa aizsardzības uzlabošana ir būtiska pieaugošā ar to saistīto incidentu skaita dēļ. Vairāki Ukrainas droni ar sprāgstvielām, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir cietuši no Krievijas elektroniskās karadarbības, iepriekš ir ielidojuši Lietuvas gaisa telpā.
Sinkevičs trešdien apmeklēja Gaisa telpas novērošanas un kontroles centru, lai novērtētu pašreizējās nepilnības gaisa aizsardzības spējās.
Viņš norādīja, ka, lai gan situācija uzlabojas, vēlams ātrāks progress.
“Skaidrs, ka ir daudz dažādu plānu, kurus es šeit vienkārši neatklāšu, jo, kā jūs saprotat, mūs vēro un klausās ne tikai Lietuvas sabiedrība, bet arī mūsu pretinieki.
Progress notiek, es noteikti varu apliecināt sabiedrībai, ka tas notiek, ka mūsu gaisa telpa kļūst drošāka, taču vēl ir darbs un darāmie darbi,” sacīja premjerministrs.
Viņš pauda cerību, ka Lietuvā integrēta gaisa telpas noteikšanas sistēma būs ieviesta līdz 2030. gadam.
Gaisa spēku komandieris pulkvedis Antans Matutis uzsvēra, ka pilnīgu gaisa aizsardzību vai novērošanu nav iespējams sasniegt, jo iespējas ierobežo finanses un aprīkojuma ražošanas termiņi. Matutis pauda, ka Lietuvas novērošanas spējas uzlabojas, un jau ir piegādāti un pašlaik tiek uzstādīti papildu sensori.
Lietuva ir saņēmusi arī daļu no otrās NASAMS vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas baterijas. Paredzams, ka tā sasniegs sākotnējo operacionālo spēju līdz gada beigām.
