Tilti drūp, vilcieni neiet… bet ražosim ieročus. Vai sabiedrība ir gatava to pieņemt? 243
“Vai situācijā, kad tilti drūp, vilcieni neiet, vēl kaut kas notiek, cilvēkiem ir vienkārši pateikt: mēs tagad ražosim ieročus – jums būs jāmaksā vairāk nodokļos. Vai sabiedrība ir gatava to pieņemt?” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Sriptum” skaidro politologs Aigars Freimanis.
Viņš uzskata, ka sabiedrība nebūs tam gatava: “Protams, ka drošība kaut ko maksā. To visi zina un apzinās. Tas patiesībā ir vienīgais arguments.”
Viņaprāt, pat ja militārajai aizsardzībai un rūpniecībai atvēlētu 8% no valsts kopējā budžeta, diez vai tas varētu glābt Latviju militāras agresijas gadījumā, ņemot vērā tās izmērus, cilvēku resursus utt.
Politologs atgādina, ka Krievijas militārā jauda, neskatoties uz tās primitīvo tehniku, ar to cilvēku masu, ko viņi tagad grūž iekšā kara katlā Ukrainā, ir liela.
Freimanis, atsaucoties uz Krievijas ekonomistu teikto, zina stāstīt, ka
viņiem ir aptuveni vēl 15 miljoni “lieko cilvēku”, kuri mitinās kaut kur laukos vai mazpilsētās un vienkārši veģetē.
Politologs norāda, ka tas, protams, izraisīs zināmu pretreakciju, bet tajā pašā laikā ir jāsaprot to, ka arī politiķiem ir jāstāsta, jāatrod vārdi, lai paskaidrotu, ka drošība kaut ko maksā.
Viņaprāt tas ir jādara saprātīgi, saglabājot arī visas citas nozares – sociālo nozari, kas ir saistīta ar ļoti lielām izmaksām, izglītības nozari, veselības aprūpes nozari u.c.: “To nevar atmest un pateikt, ka tagad viss aizies tikai militārai nozarei, jo tā sabiedrības reakcija noteikti būs krasi negatīva.”
