VIDEO. “Kad šī mazā, nobijusies būtne nāk pie jums meklējot aizsardzību, nav iespējams pateikt nē,” Ukraina iesaista kaķus cīņā pret Krieviju 88
Karus izcīna karavīri, izmantojot lodes, šāviņus un raķetes. Notiek arī aktīvs informācijas karš ar propagandu. Taču izrādās, ka kara laukā sava loma ir arī kaķiem, ziņo izdevums “Politoco”.
Ukrainas sociālajos medijos publicēti neskaitāmi video ar kaķiem, kuros redzams kā viņi palīdz karavīriem.
Būtiskākais kaķu pienesums kara laikā ir emocionālais atbalsts karavīriem skarbajā ikdienā.
Tomēr kaķi pilda ne tikai atbalsta funkciju, bet arī reāli cīnās ar iebrucējiem- grauzējiem.
Kaķi parasti ierodas Ukrainas armijas pozīcijās no tuvējiem ciemiem vai pilsētām, ko izpostījis karš. Saimnieku pamestie dzīvnieki meklē cilvēka aizsardzību no nepārtrauktas apšaudīšanas, dronu triecieniem un mīnām.
“Kad šī mazā nobijusies būtne nāk pie jums meklējot aizsardzību, nav iespējams pateikt nē. Mēs esam spēcīgi, tāpēc sargājam vājākos, kas ir nonākuši tik pat šausmīgos apstākļos. Tas viss tikai tāpēc, ka mūsu zemē ienākuši krievi,” skaidro Ukrainas armijas mediķis Oleksandrs Jabčanka.
Kaķi un citi dzīvnieki sniedz mierinājumu Ukrainas karavīriem. “Daži tos adoptē un ved mājās, citi dod priekšroku pieradināšanai ierakumos un rotācijas laikā pat nodod citām vienībām,” stāsta Ukrainas armijas pārstāvis Oleksandrs Štupuns.
Adoptētie kaķi dara vērtīgu darbu, cīnās ar pelēm, kas regulāri sagrauž “Starlink” satelīta sakaru kabeļus un automašīnu vadus, iznīcina pārtikas krājumus un militāro aprīkojumu.
Reizēm peles pat cenšoties grauz guļošo karavīru pirkstus.
Ja ierakumos dzīvo arī kaķi, parasti grauzēju problēma neesot.
Kaķis Sirskis
Ukrainas armijas sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis ir pazīstams kā viens no efektīvākajiem valsts kaujas vadītājiem. Sirskim ir uzvārda brālis kaķis Sirskis.
Kaķa Sirska saimnieks Romāns Siņicins stāsta, ka vārda izvēle kaķim bijusi nejauša.
“Viņš ieguva vārdu, jo viņam garšo siers [ ukraiņu valodā syr ]. Protams, kaķis, ar tādu pašu vārdu kā mūsu ģenerālim, jau ir kļuvis par militāru joku,” sacīja Siņicins.
Par atvieglojumu Siņicinam arī ģenerālim Sirskim tas šķita smieklīgi.
Virsnieks satika kaķi Sirski kaujas misijā frontes ciematā, kur jau mēnesi karavīri dzīvoja pamestā mājā, ko bija pārņēmušas peles.
“Lielākā daļa vietējo iedzīvotāju evakuējās, tāpēc kaķi uzņēmās vadību. Mēs noķērām Sirski un pārliecinājām viņu palikt ar mums. Viņš palīdzēja atrisināt mūsu peļu problēmu, ” stāsta virsnieks Siņicins.
“Peles skraida pa tevi kamēr tu guli. Tās grauž pilnīgi visu. Peļu dēļ nācās izmest divas kastes ar pārtikas devām,” atminas Siņicins.
Beidzoties misijai virsnieks Siņicins Sirski paņēma līdzi. Tagad kaķis dzīvo ar karavīra ģimeni Kijivā.
Tomēr arī Kijivā kaķis turpina palīdzēt Ukrainas armijai. “Mēs izmantojām viņa popularitāti sociālajos medijos, lai savāktu 147 000 eiro “Mini Shark” bezpilota lidaparātu kompleksiem artilērijas pielāgošanai,” sacīja Sinicins.
Kaķis Šaibiks
Oleksandrs Liašuks no Odesas apgabala Ukrainas dienvidrietumos 2022. gadā kādam kaķim deva vārdu Šaibiks. Tas bija viens no četriem kaķiem, kas dzīvoja kopā ar viņa vienību dienvidu frontē.
“Kādu nakti bija tik auksts, ka es viņu paņēmu savā guļammaisā. Un tieši tad es iemīlējos tajā kaķī,” stāsta Liašuks.
Kopš tās reizes Šaibiks kopā ar Liašuku ir pārcēlies vairākkārt uz dažādām pozīcijām. Viņi ir kļuvuši par īstu sensāciju sociālajos medijos ar video, kuros var redzēt viņu kopīgās patruļas.
Liašuks savu kaķi raksturo kā ideālu mednieku. “Reiz mēs bijām mežā, un viņš vienā dienā noķēra 11 peles. Dažreiz kaķis atnes peles uz manu guļammaisu,” viņš lepojas.
Neskatoties uz viņu īpašo saikni, Šaibiks joprojām ir brīvs kaķis. Taču viņš vienmēr ir atgriežas pie Liašuka. Jūnijā viņš pazuda uz 18 garām dienām, līdz ukraiņu karavīri viņu atrada vairāku kilometru attālumā, atpūšoties kopā ar vietējiem kaķiem. “Viņam vienkārši vajadzēja mīlestību. Es to saucu par atvaļinājumu,” stāsta Liašuks.
Šaibiks un Liašuks kopā vāc arī ziedojumus Ukrainas armijai. Kaķis septembrī saņēma īpašu balvu par palīdzību septiņu automašīnu iegādē.
Kaķu mamma Karolīna
Ukraiņu armija mediķis Oleksandrs Jabčanka stāsta, ka nekad nav bijis kaķu cilvēks. Tomēr tas mainījās pirms diviem gadiem, kad viņš satika Karolīnu. Tā bija klaiņojoša kaķene, kas ieradās vietā, kur bija apmetusies armijas vienība Doņeckas apgabalā.
Karavīrs Jabčanka stāsta: “Kādu dienu Karolīna ielēca mūsu guļvietā. Mēs parasti to neļaujam. Kaķenei sākās dzemdības. Tā pie mums dzīvoja sešu kaķu ģimene.”
Rotācijas laikā Karolīna un viņas kaķēni pārcēlās kopā ar armijas vienību, līdz kaķēni kļuva pietiekami veci, lai tiktu adoptēti.
“Mēs ātri atradām viņiem mājas. Bet Karolīna un viņas baltais kaķēns Honors palika pie manis. Es viņus aizvedu uz Ļvivu, savu dzimto pilsētu. Mana māte bija tik laimīga, ka ieguva divus frontes kaķus,” smaidot stāsta Jabčanka.
“Jūs nevarat pamest nabaga radības, kuras izvēlējās jūs kā savu pēdējo cerību.”
Ienaidnieka kaķi
Krievijas propaganda izceļ stāstus par Ukrainas “ķaķu mobilizāciju”, kas, iespējams, liecina par izmisumu.
Tomēr ir publicēti video arī par kaķiem ienaidnieka pusē. Iespējams, tas tā notiek, lai par krievu armiju radītu cilvēcīgāku iespaidu, ņemot vērā ziņas par Krievijas armijas kara noziegumiem Bučā un citās Ukrainas pilsētās.
