Ugunskuri atgādina Baltijas zemnieku prasību pēc taisnīguma 0
Pirms ES līderu šonedēļ gaidāmās lemšanas par daudzgadu budžetu vakar par savām nemainīgajām prasībām pēc godīgiem tiešmaksājumiem – vismaz 80% no ES vidējā – atgādināja Baltijas lauksaimnieki. Baltijas ceļu maģistrāles “Via Baltica” (E-67) malās bija sakurti ap 400 ugunskuru.
Vakar pēc pulksten pieciem braucot pa “Via Baltica” uz Eiropu, mašīnā nepārtraukti dūmu smarža, ik pa puskilometram zaļās atspīdošās vestes instinktīvi šoferiem liek sabremzēt, bet neviens nedusmojas, tikai draudzīgi uzpīpina. No viena ugunskura vietas redz divus trīs citus – kā Jāņos.
Pirms Iecavas uz Pētera Bites saimniecības “Jumis” zemes ugunskuru dedzina gan tajā strādājošie, gan lielceļam otrā pusē – no Elejas atbraukušie kooperatīvās sabiedrības “Latraps” darbinieki. “Latraps” valdes loceklis, Sesavas zemnieku saimniecības “Sniedzes” īpašnieks Uldis Vangalis: “Neprasām, lai citiem ņem nost. Neprasām, lai mums liek klāt. Lai visiem ir vienādi. Lai ir godīga konkurence.” Un to viņš izturēšot. “Rūdījums ir. Tikai sevis žēl, ka visu laiku latviešu zemnieki pabērna lomā Eiropā. Tāpēc jāatgādina.”
Ugunskuru akcijas atklāšanā Rīgā, Doma laukumā, piedalījās zemkopības ministre Laimdota Straujuma, lauksaimnieku organizāciju līderi, Latvijas Darba devēju konfederācijas vadība, Rīgas pašvaldības vadība un citas amatpersonas, tomēr iedzīvotāju interese bija neliela.
Pie simboliskā zemniekus vienojošā ugunskura, kuru iededza zemkopības ministre Laimdota Straujuma, pulcējās vien pārdesmit cilvēki. Lauksaimnieku pārstāvji intereses trūkumu skaidroja ar to, ka iedzīvotāji īsti neizprot zemnieku problēmas.
Latvijas dziedošo zemnieku koris iemēģināja uzstāšanos pirms gaidāmās protesta dziedāšanas ceturtdien Briselē pie Eiropadomes ēkas. Īpaši ugunskuru akcijai veltīti sarīkojumi notika arī Salacgrīvā, Saulkrastos, Ķekavā, Iecavā, Bauskā un robežpunktos ar Igauniju un Lietuvu.
