Ukraina atklājusi Kremļa Ahileja papēdi – tas var kļūt par pēdējo pilienu Putinam 0
Ukraina ir atklājusi Kremļa Ahileja papēdi – pirmdien vairāki Ukrainas bezpilota lidaparāti veiksmīgi uzbruka Krievijas lielākajai naftas pārstrādes rūpnīcai Sibīrijas pilsētā Omskā. Pretgaisa aizsardzības sistēmu tur praktiski nebija, jo Krievijas varas iestādes uzskatīja, ka rūpnīca atrodas pārāk tālu no Ukrainas, lai būtu apdraudēta.
Kā raksta The Wall Street Journal, šis trieciens iezīmēja ievērojamu Ukrainas tālā rādiusa triecienu paplašināšanos. Līdz šim tie aprobežojās ar Krievijas Eiropas daļu – aptuveni 1600 kilometru attālumā no Kijivas kontrolētās teritorijas. Taču Omska taisnā līnijā atrodas gandrīz 2400 kilometru attālumā.
Turklāt, pēc uzņēmuma “Fire Point” datiem, šajā operācijā izmantoto Ukrainas dronu maksimālais darbības rādiuss ir 3400 kilometru.
“Tas nozīmē, ka milzīgai Krievijas teritorijai tagad arī būs nepieciešama aizsardzība pret Ukrainas gaisa triecieniem – laikā, kad Krievijas pretgaisa aizsardzība jau tā ir novājināta Kijivas neatlaidīgās dronu un raķešu kampaņas dēļ,” teikts publikācijā.
Šogad ir cietušas visas galvenās naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijas Eiropas daļā, benzīna ražošana samazinājusies vismaz par ceturtdaļu, degvielas uzpildes stacijās ir rindas, un benzīns tiek normēts visā valstī. Sāk rasties arī dīzeļdegvielas trūkums – trešdien Maskava paziņoja par eksporta aizliegumu.
Pēdējais piliens
“Savā ziņā trieciens Omskai var kļūt par pēdējo pilienu. Tas noteikti ir nozīmīgi, un, jo tālāk ukraiņi dod triecienus, jo nopietnāka kļūst situācija Krievijas energosistēmai,” sacīja Džeimss Hendersons no Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta.
Kijivas paplašinātā tālā rādiusa triecienu kampaņa, kas skar mērķus visā Krievijā, tiek kombinēta ar paralēlu vidējā rādiusa triecienu kampaņu, kas vērsta pret okupēto Ukrainas dienvidu daļu un Krimu 80 līdz 240 kilometru attālumā.
“Krievija tagad ir zaudējusi gan operatīvo, gan stratēģisko dziļumu. Krievijai ir tikai noteikts skaits pretgaisa aizsardzības līdzekļu, un tie visi nevar atrasties frontes līnijā. Jo vairāk Krievijas teritorijas tagad ir jāaizsargā – un tas, būtībā, ir viss ceļš līdz Vladivostokai –, jo caurlaidīgāka kļūst frontes līnija, kas nozīmē, ka Ukrainai būs vēl vieglāk nogādāt munīciju caur Krievijas aizmuguri,” sacīja atvaļinātais Karalisko Gaisa spēku gaisa maršals Edvards Stringers.
Kā norāda izdevums, starp jaunajiem mērķiem, kas atrodas Ukrainas sasniedzamības zonā, ir Krievijas galvenais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Jamalas pussalā Arktikā, valsts galvenie naftas un gāzes ieguves objekti Rietumsibīrijā, cauruļvadu mezgli un sūkņu stacijas, kā arī daži no svarīgākajiem Krievijas militārās rūpniecības objektiem.
Tajā pašā laikā naftas pārstrādes rūpnīcas joprojām ir Krievijas Ahileja papēdis, skaidro ekonomisti. Tā kā Krievijas ekonomika ir pieradusi pie lētas degvielas, subsīdijas – tostarp tās, kas nepieciešamas lauksaimnieku un aviokompāniju darbības uzturēšanai – var viegli sasniegt vairākus miljardus dolāru mēnesī, tieši brīdī, kad naftas produktu eksporta ieņēmumi izzūd.
“Degvielas trūkums izraisīs arī degvielas trūkumu armijai, traucējumus patēriņa preču, tostarp pārtikas, piegādē, un mēs redzam, ka lauksaimnieki jau tagad saskaras ar degvielas problēmām,” sacīja Krievijas enerģētikas eksperts Mihails Krutihins.
Ukrainas un Rietumu amatpersonas cer, ka kādā brīdī – iespējams, pat šogad – šis pieaugošais spiediens varētu piespiest Putinu izbeigt karu.
