Uzspļāva, izlamāja un iespēra: mediķu katastrofālo trūkumu saasina arī necilvēcīga pacientu attieksme 0
Latvijā katastrofāli trūkst mediķu, no kā cieš arī pacienti, jo mēnešiem ilgi nākas gaidīt rindā uz konsultāciju pie valsts apmaksāta speciālista. Ar šādu vēstījumu veselības ministru Hosamu Abu Meri uz tikšanos aicināja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un slimnīcu pārstāvji. 360 Ziņas skaidroja vairāk.
Pērn Latvijā uz tūkstoti iedzīvotāju bija 3,4 ārsti un 4 māsas. Tie ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati. Tas ir mazāk nekā organizācijas valstīs vidēji. Visizteiktāk darbaspēka trūkumu izjūt reģionu slimnīcas.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas arodbiedrības priekšsēdētāja Margarita Saveļjeva stāsta: “Trūkst arī māsu, kuras ir visas tūlīt 60+. Jauno darbinieku ir pavisam maz. Uz māsu stacionāru neviens negrib nākt strādāt, jo tā ir atbildība. Tā ir atbildība 24/7. Trūkst mums ne tikai traumatologu, bet arī citu specialitāšu ārstu.”
Vidzemes slimnīcas arodbiedrības vadītāja Inta Sīka ir pesimistiski noskaņota: “Ziniet, ir tā, ka tā bedre iestāsies pēc gadiem četriem, pieciem. Jo cilvēki ir ļoti noguruši. Visur tiek runāts tikai par pacientu tiesībām, interesēm, labbūtību. Mediķi ir pilnīgi nobīdīti malā.”
Jaunie ārsti biežāk izvēlas strādāt privātajās medicīnas iestādēs. Tur esot lielākas algas un labāki darba apstākļi. Rezultātā zūd tie speciālisti, kuri sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.
Inta Sīka stāsta par mediķu darba apstākļiem: “Ja man māsas palīgs saka man uzspļāva, mani izlamāja ar necenzētiem vārdiem, man iespēra, man var iesist. Aiziet māsas palīgs mājās ar zilu aci. Tas nav normāli. Ir jāsāk beidzot domāt par mediķiem.”
Veselības ministra Hosama Abu Meri ieskatā problēmai ir risinājums, proti, jāpilnveido esošo mediķu prasmes dažādās jomās: “Mums ir jāmaina tā domāšana, kas līdz šim ir bijusi, ka konkrētais ārsts var darīt tikai konkrētu darbu. Viņam ir iespēja arī mācīties, piemēram, kā gastroentreologam, kā reanimatologam, kā māsai uzņemšanā, ka viņi var veikt, piemēram, ultrasonogrāfiju.”
Mediķu arodbiedrība uz šādu piedāvājumu raugās ar skepsi. Konkrēta specializācija radot dziļākas zināšanas, savukārt situācija, kad, tā teikt, visi dara visu, radītu vēl lielāku pārslodzi.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa atgādina par mediķu slodzi: “Mediķi, jo sevišķi publiskajā sektorā, pārstrādā stundas. Par to mēs, man liekas, esam ļoti daudz runājuši. Ja vēl viņam tāda nenoteiktība, kādā profesijā vai kādā jomā es šodien strādāšu, man liekas, tas ir vēl trakāk. Vienu nedēļu es esmu ķirurgs, vienu nedēļu otolaringologs.”
Tikšanās laikā pārrunāti arī jautājumi par slimnīcu tīkla reformu, virsstundu piemaksām, paramediķu un citu jaunu profesiju izveidi. Tomēr arodbiedrība pēc divu stundu ilgās tikšanās tā arī nekļuva optimistiskāka par nozares nākotni.
Plašāk skaties video:
