Vai 30 miljoni ir iemesls valdības krišanai? Mieriņa asi reaģē uz “airBaltic” krīzi 0
Jau vakar LA.LV portālā vēstījām par premjeres Evikas Siliņas paziņojumu: “Ja cena par atbalsta nodrošināšanu “airBaltic” ir koalīcijas izjukšana – esmu tam gatava.” Šodien šo situāciju komentējusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) nedomā, ka valdībai vajadzētu demisionēt Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” jautājuma dēļ, izriet no viņas teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma”.
Vaicāta, ko darīs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ja premjere piekritīs satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisijai, bet prasīs arī kāda ZZS ministra demisiju, Mieriņa atbildēja, ka par atbildības uzņemšanos tiek runāts visu laiku. Tālāk viņa turpināja runāt par satiksmes ministru un viņa spēju uzņemties atbildību.
“Saprotiet, ja valdības demisijas jautājums ir 30 miljoni eiro aviokompānijai, tad man ir jautājums, vai tiešām mums valstī vairs nav jautājumu, par kuriem ir jāiestājas,” sacīja Mieriņa.
Pārjautāta, vai ZZS ir gatava, ja premjere prasa, piemēram, zemkopības ministra Armanda Krauzes demisiju, Mieriņa atbildēja, ka ZZS ir skaidri noformulējusi savu pozīciju, un turpināja runāt par “airBaltic” jautājumu, tostarp nepieciešamību sniegt deputātiem vispusīgu informāciju par aviokompāniju.
Viņa arī kritizēja valdību par nekvalitatīvi sagatavotiem likumprojektiem.
Kā vēstīts, šodien koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvji tiksies ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), “lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs”.
Siliņa uz sarunu aicinājusi pārstāvjus no “Jaunās vienotības”, ZZS un partijas “Progresīvie”.
Siliņas valdībā pārstāvēto partiju domstarpības ir samilzušas tik tālu, ka Siliņa pieļauj valdības krišanu, kam oficiāli pamatā būtu “Jaunās vienotības”, “Progresīvo” un ZZS nespēja vienoties par atbalstu aviokompānijai “airBaltic”.
Siliņa ir paziņojusi, ka esot gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu ZZS atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai “airBaltic”. Viņa norādīja, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam “airBaltic”, ja satiksmes ministrs atkāpjas.
“Ja cena par atbalsta nodrošināšanu “airBaltic” ir koalīcijas izjukšana – esmu tam gatava,” pauda Siliņa un uzsvēra, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas deputāti turpina uzstāt uz “trīs punktu piedāvājumu”, tostarp satiksmes ministra demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā.
ZZS piedāvājums paredz, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, ka “airBaltic” sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.
Savukārt “Progresīvie” negrasās piekāpties ZZS ultimātam. Jautājumu par aizdevumu “airBaltic” partija cer risināt, meklējot balsis pie opozīcijas, bet redzējumu par tālāko valdības darbu “Progresīvie” nav pauduši.
Vienlaikus partija ir paudusi viedokli, ka ZZS satraukumā par zemajiem reitingiem un risku neiekļūt nākamajā Saeimā kopš rudens destabilizē valdības darbu, it īpaši politiski jūtīgos jautājumos.
Atbilstoši Satiksmes ministrijā skaidrotajam ārējie faktori – konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana – ir būtiski ietekmējuši “airBaltic” izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
