Valainis: “airBaltic” darbības pārtraukšana radītu ilgstošu negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku 0
Lidsabiedrības “airBaltic” darbības pārtraukšana radītu ilgstošu negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, teikts ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotajā atbildes vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), ko premjere publicējusi sociālajos medijos.
Siliņa norāda, ka, gatavojoties valdības ārkārtas sēdei pirmdien, 13. aprīlī, viņa uzdeva Valainim sniegt izvērtējumu tam, kāda ietekme uz tautsaimniecību būtu “airBaltic” darbības pārtraukšanas gadījumā.
Vēstulē norādīts, ka aptuveni divas trešdaļas no “airBaltic” pasažieru tīkla darbības tiešo ieguvumu sniedz Latvijas ekonomikai, bet aptuveni vienu trešdaļu – Igaunijas un Lietuvas ekonomikai.
Tāpat vēstulē minēts, ka “airBaltic”, iznomājot savas lidmašīnas un apkalpi, veic pakalpojumu eksportu, tā nodrošinot citām aviokompānijām pārvarēt kapacitātes trūkumu, vienlaikus gūstot Latvijā papildu ieņēmumus un nodokļus.
Savukārt pārsēšanās mezgla funkcija, pirmkārt, kalpo tranzīta pasažieriem, bet netieši uztur maršrutu tīklu, kas ir plašāks, nekā Latvijas tirgus viens pats spētu nodrošināt – tāpēc tas ir arī Latvijas ienākošā tūrisma priekšnoteikums.
Pēc vēstulē paustā, “airBaltic” ir attīstījusi Rīgu kā Ziemeļeiropas savienojamības mezglu ar vairāk nekā 130 maršrutiem. Ja “airBaltic” pārtrauktu darbību, Tallina un Viļņa zaudētu “airBaltic” savienojumus, bet šīm pilsētām ir citi pārvadātāji. Piemēram, “Ryanair” Viļņā ir lielākais pārvadātājs, bet Tallinas tirgū ir “Finnair” un “Nordic Aviation Group”. Latvija proporcionāli zaudētu vairāk, jo “airBaltic” ir dominējošais operators tieši Rīgas lidostā, secināts vēstulē.
Vēstulē arī uzsvērts, ka Latvijas starptautiskā tūrisma sniegums strukturāli ir saistīts ar gaisa savienojamību, īpaši pilsētas atpūtas braucieniem, MICE/konferenču segmentam un augstāka tēriņa īstermiņa apmeklētājiem. “airBaltic” Rīgas mezglā savieno plūsmas – piemēram, pasažieri no Helsinkiem uz Barselonu caur Rīgu. Šajā gadījumā Latvija gūst lidostas nodevas, VAS “Latvijas gaisa satiksme” – ienākumus no aeronavigācijas pakalpojumiem, kā arī transfēra pasažieru tēriņus. Vienlaikus tiek gūta atpazīstamība pasažieru vidū un galamērķa valstī.
LIAA 2026. gada prognoze paredz, ka ārvalstu tūrisms Latvijā dos aptuveni 1,4 līdz 1,5 miljardu pienesumu iekšzemes kopproduktam (IKP) 2026. gadā, no kura “airBaltic” pienesums ir aptuveni 300 miljoni eiro.
Likvidācijas scenārijā aptuveni 30-40% no “airBaltic” tūrisma ieņēmumiem netiktu aizstāti, kas nozīmētu no 90 līdz 120 miljonu eiro IKP samazinājumu, neņemot vērā netiešo ietekmi – aviobiļešu cenu paaugstināšanos, ārvalstu viesu zaudēto uzticības kredītu, nākotnes rezervāciju samazinājumu un negatīvu ietekmi uz investoru sentimentu, uzsvērts vēstulē.
Vēstulē arī izcelts, ka “airBaltic” zaudēšana radītu izmērāmu, pastāvīgu un būtisku ārvalstu tiešo investīciju samazināšanos un bremzētu uzņēmējdarbības attīstību, jo īpaši augstas pievienotās vērtības nozarēs, kas ir kritiski svarīgas ilgtermiņa izaugsmei.
Vienlaikus vēstules autori paredz, ka “airBaltic” likvidēšanas gadījumā samazinātos preču, investīciju un tirdzniecības plūsma, jo aviācija stimulē globālo tirdzniecību un investīcijas, ļauj uzlabot darbaspēka un kapitāla produktivitāti, kā arī veicina inovācijas un zināšanu apmaiņu.
“Aviācijai ir izšķiroša loma, piemēram, dinamisku un efektīvu piegādes ķēžu attīstības veicināšanā un e-komercijas izaugsmes veicināšanā,” uzsvērts vēstulē.
Jau ziņots, ka Siliņas valdībā pārstāvēto partiju domstarpības ir samilzušas tik tālu, ka Siliņa pieļauj valdības krišanu, kam oficiāli pamatā būtu “Jaunās vienotības”, “Progresīvo” un Zaļo un zemnieku savienības nespēja vienoties par atbalstu aviokompānijai “airBaltic”.
Siliņa ir paziņojusi, ka esot gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu ZZS atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai “airBaltic”. Viņa norādīja, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam “airBaltic”, ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.
“Ja cena par atbalsta nodrošināšanu “airBaltic” ir koalīcijas izjukšana – esmu tam gatava,” pauda Siliņa un uzsvēra, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.
ZZS Saeimas frakcijas deputāti turpina uzstāj uz “trīs punktu piedāvājumu”, tostarp satiksmes ministra Švinkas demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš ZZS “Progresīvajiem” bija izteikusi “piedāvājumu” apmaiņā pret aizdevuma piešķiršanas atbalstīšanu, taču “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA norādīja, ka viņi šo “piedāvājumu”, kas līdz trešdienas pusdienlaikam netika publiski atklāts, neizskatot.
Kā žurnālistiem pēc ZZS Saeimas frakcijas sēdes paskaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ZZS piedāvā “trīs punktu piedāvājumu”, proti, kas paredz, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, ka “airBaltic” sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aiviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.
Rokpelnis žurnālistiem uzsvēra, ka bez šī ZZS piedāvājuma akceptēšanas no koalīcijas partneriem politiskais spēks neredz iespēju atbalstīt aizdevuma piešķiršanu.
Kā ziņots, valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ZZS dēļ vēl nav atbalstījusi.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Satiksmes ministrs Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.
