Vai arī citviet Eiropā notiek līdzīgi procesi ar trešo valstu pilsoņu izraidīšanu? 223
Vai arī citviet Eiropā notiek līdzīgi procesi ar trešo valstu pilsoņu izraidīšanu? TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Viņš atzīst, ka trešo valstu pilsoņu izraidīšana, ir viena no karstākajam tēmām Eiropā saistībā ar visiem migrācijas izaicinājumiem, ar ko tā saskaras.
“Tur, protams Eiropas Komisija dara daudz, lai, sadarbojoties ar trešajām valstīm, efektivizētu izraidīšanas procedūru. Citādi tas, protams, ir atkarīgs no konkrētu valstu nacionālā regulējuma, kādos gadījumos notiek šī izraidīšana,” Trofimovs norāda.
Jau vēstīts, ka 2022.gada 24.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz pērnā gada 1.septembrim bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.
Personai, kura vēlas turpināt uzturēties Latvijā, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja jeb Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
Saskaņā ar regulējumu, pārbaudi var nekārtot personas kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Tāpat pārbaude nav jākārto personām, kas apguvušas akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojušas centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei.
Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 5000 ir vecāki par 75 gadiem.
