Arhīva foto. Uzvaras parkā pie pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no nacistiskajiem iebrucējiem notiek Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai – Uzvaras svētkiem veltīts pasākums.
Arhīva foto. Uzvaras parkā pie pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no nacistiskajiem iebrucējiem notiek Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai – Uzvaras svētkiem veltīts pasākums.
Foto: Evija Trifanova/LETA

IeM juriste Satversmes tiesā: Krievijas pilsoņiem tika sniegts pietiekams laiks jaunas uzturēšanās atļaujas noformēšanai 131

Krievijas pilsoņiem tika sniegts pietiekams laiks jaunas uzturēšanās atļaujas noformēšanai, šodien Satversmes tiesā (ST), kurā izskata lietu par normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas, sacīja Iekšlietu ministrijas juriste Dace Radzeviča.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Lasīt citas ziņas
Viņa piekrīt Saeimas viedoklim par to, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei un ka cilvēkiem bija iespējams pārkārtoties jaunajam regulējumam, iegūt uzturēšanās atļauju.

Ņemot vērā vēsturisko pieredzi, gan arī to, ka Krievija ir Latvijas kaimiņvalsts – bija nepieciešami preventīvi drošības pasākumi, lai stiprinātu valsts drošību, norāda Radzeviča, papildinot, ka Ukrainā karo Krievijas pilsoņi, līdz ar ko bija jāpārbauda katrs Krievijas iedzīvotājs Latvijā, lai izslēgtu iespējamību tam, ka viņš fiziski, vai finansiāli atbalsta Krieviju karā ar Ukrainu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieslietu ministrijas (TM) Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna tiesas sēdē piekrita kolēģiem par to, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei un, ka likumdevējs ir vērsies pret konkrēto cilvēku grupu tāpēc, ka Krievijas pilsoņi nav salīdzināmā situācijā ar jebkuru trešo valstu pilsoņiem, jo jāņem vērā, ka Krievija ir imperiālistisko vēlmju garīgā mantiniece, līdz ar ko nevar teikt, ka Krievijas pilsoņi atrodas pilnīgi vienādās kategorijās ar citu valstu pilsoņiem.

TM piekrīt pieteicēju viedoklim, ka uzturēšanās atļaujas anulēšana un tai sekojoša izraidīšana aizskar Satversmes 96.pantā garantētās tiesības uz privāto dzīvi. Tomēr likumdevējs šim aizskārumam ir paredzējis leģitīmu mērķi un esošāja situācijā šis aizskārums ir samērīgs.

Tiesa lietu turpinās skatīt 11.janvārī plkst.10, kuras laikā tiks turpinās iztaujāt pieaicinātās personas.

Jau vēstīts, ka Saeimas pārstāvis Vilnis Vītoliņš tiesas sēdē pauda, ka noteiktie ierobežojumi ir noteikti ar likumu un norma atbilst samērīguma principam. Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir dots pietiekami ilgs laiks, lai varētu nokārtot jaunās prasības un iesniegt vajadzīgos dokumentus, lai no jauna iegūtu uzturēšanās atļauju.

Saeimas pārstāvja ieskatā, apstrīdētā norma pilnīgi atbilst Satversmes 91.panta 1.teikumam.

Valoda ir saziņas līdzeklis, ar kuras palīdzību cilvēkam ir iespēja saņemt informāciju un atbildes uz jautājumiem. Krievija ar krievu valodu izplata propagandu. Arī Ukrainas gadījums rāda, ka lojāli sabiedrības locekļi ir vitāli svarīgi, lai sargātu valsts teritoriju, līdz ar ko, arī prasība par latviešu valodas zināšanām Latvijā ir loģiska, jo valsts valoda kalpo valsts nedalāmības nodrošinošai.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka visi lietas iesniedzēji ir bijušie Latvijas nepilsoņi, kuri labprātīgi pieņēma Krievijas pilsonību, līdz ar ko piekrita, ka Latvijā viņi ir ārzemnieki, un droši vien, ka atbalsta Krievijas politiku, norāda Vītoliņš, papildinot, ka viņiem bija iespēja integrēties Latvijas sabiedrībā, bet viņi to nebija izdarījuši.

Reklāma
Reklāma

Viņš arī norāda uz Krievijas drošības doktrīnu, kura piesauc aizsargāt Krievijas pilsoņus pasaulē, un tieši šī doktrīna bijusi par pamatu, lai sāktu iebrukumu Gruzijā un vēlāk Ukrainā. Tieši tāpēc norma netiek vērsta uz identiskiem gadījum

Iesniedzēju pārstāve Elizabete Krivcova tiesas sēdē uzsvēra, ka demokrātiskā valstī par valsts valodas eksāmena nenokārtošanu pilsoņi netiek izraidīti no valsts, it īpaši pensionāri, kuri nespēj strauji pielāgoties pārmaiņām pasaulē.

Jau vēstīts, ka ST pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, kuriem izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Viņi lūdz tiesai vērtēt Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punkta atbilstību Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam un 96.pantam.

Imigrācijas likumā pārejas noteikumu 58.punkts iekļauts ar 2022.gada 9.septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 24.septembrī, un nosaka, ka Krievijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā bija derīga līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz septembrim bija jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi. Vēlāk termiņš valodas prasmes pārbaudes nokārtošanai tika pagarināts par diviem gadiem.

Ar minētajiem grozījumiem no Imigrācijas likuma citstarp tika izslēgts 24.panta pirmās daļas 8.punkts, kas paredzēja tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Saskaņā ar apstrīdēto normu no 1.septembra viņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās zaudēja spēku. Savukārt, lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Pieteikumā pausta nostāja, ka ar apstrīdēto normu pieteikuma iesniedzēji tiekot nostādīti nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu. Turklāt, atņemot valsts piešķirto pastāvīgo statusu, tiekot aizskartas viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 96.pantam. Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 91.panta pirmais teikums nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 96.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Lietā ir apvienoti vairāki pieteikumi.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 24.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz pērnā gada 1.septembrim bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.

Personai, kura vēlas turpināt uzturēties Latvijā, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja jeb Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Saskaņā ar regulējumu, pārbaudi var nekārtot personas kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Tāpat pārbaude nav jākārto personām, kas apguvušas akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojušas centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei.

Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 5000 ir vecāki par 75 gadiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.