Vai ārvalstu pilsonis, noslēdzot partnerības attiecības ar Latvijas pilsoni, iegūs arī uzturēšanās atļauju? 26
TV24 raidījumā “Preses klubs” diskutējot par Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Notariāta likumā par partnerības ieviešanu, “Prāta spēles” organizatoram Edijs Začam radies jautājums, vai ārvalstu pilsonis, noslēdzot partnerības attiecības ar Latvijas pilsoni, iegūs arī uzturēšanās atļauju?
“Ja laulība ir starp Latvijas pilsoni jeb Eiropas Savienības pilsoni un trešās valsts pilsoni, tad viņam ir tiesības iegūt uzturēšanās atļauju. Vai arī šajā gadījumā tā notiek?” viņš jautā.
Raidījuma viesi atzīst, ka tas ir labs jautājums, kuru vajadzētu noskaidrot.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors Ilmārs Dūrītis norāda, ka noteikti juristiem šajā jautājumā jau ir kāds risinājums un, iespējams, skaidrojums.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uz diviem mēnešiem apturējis Saeimā 9.novembrī pieņemtos grozījumus Notariāta likumā, kas paredz ieviest partnerības institūtu, liecina prezidenta paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Pagājušajā nedēļā Valsts prezidenta kancelejā tika saņemta 34 Saeimas deputātu vēstule, kurā Valsts prezidents lūgts apturēt Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” publicēšanu uz diviem mēnešiem.
Jau rakstīts, ka Saeimas vairākums 9.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no 2024.gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.
Tomēr īsi pēc tam opozīcijas politiskie spēki paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu.
Par šādu ieceri parakstījušies “Apvienotā saraksta”, “Latvija pirmajā vietā” un Nacionālās apvienības deputāti. Atbilstoši Satversmei attiecīgie paraksti iesniegti Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
Satversmē ir noteiktas tiesības vismaz 34 deputātiem apstādināt likumprojektu izsludināšanu uz diviem mēnešiem, lai viena mēneša laikā censtos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētā parakstu vākšanā saņemt vajadzīgo atbalstu referenduma organizēšanai par šo jautājumu.
Kad CVK būs izsludinājusi parakstu vākšanu, referenduma ierosināšanai mēneša laikā būs jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 155 000 vēlētāju parakstu.
