Vai Eiropa ir gatava ilgstošai konfrontācijai ar Krievijas agresīvo politiku? Rinkēvičs vērtē situāciju 0
Krievijas agresijas kontekstā Eiropas Savienības reakcija pēdējos gados ir kļuvusi būtiski stingrāka, taču pilnīga gatavība ilgstošai konfrontācijai vēl nav sasniegta, TV24 raidījumā “Dienas personība” norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš atgādina, ka Eiropa jau kopš 2014. gada ir virzījusies uz sankciju politiku un atbalstu Ukrainai, tomēr līdz 2022. gadam šie soļi bijuši nepietiekami, lai pilnībā atturētu Krievijas agresiju. Pēc pilna mēroga kara sākuma atbalsts Ukrainai un sankciju režīms ir kļuvis sistemātiskāks un ilgstošāks.
Rinkēvičs uzsver, ka pēdējo gadu laikā Eiropas Savienība ir būtiski palielinājusi savu iesaisti, tostarp finanšu un militārā atbalsta sniegšanā Ukrainai, kā arī sankciju politikas īstenošanā. Vienlaikus viņš norāda, ka dalībvalstu iekšpolitiskās atšķirības un valdību maiņas joprojām ietekmē lēmumu pieņemšanas ātrumu un vienotību.
Runājot par militāro jomu, Valsts prezidents norāda, ka Eiropā joprojām ir nepietiekama gatavība praktiskai rīcībai, lai gan politiskā izpratne par Krievijas radītajiem draudiem ir pieaugusi. Viņš atzīst, ka aizsardzības izdevumu līmenis visās NATO Eiropas dalībvalstīs vēl nav vienmērīgs un ne visas valstis sasniedz 2% vai 3–4% no IKP.
Tāpat Rinkēvičs vērš uzmanību uz aizsardzības industrijas attīstību, norādot, ka politiskā izpratne par nepieciešamību stiprināt Eiropas drošību ir pieaugusi, taču praktiskās spējas un ražošanas kapacitāte vēl atpaliek no vajadzībām. Viņš uzsver, ka Eiropai joprojām ir tendence vairāk paļauties uz politiskiem paziņojumiem nekā uz reālu militāro kapacitāšu attīstību.
Vienlaikus Valsts prezidents atzīst, ka situācija ir uzlabojusies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, un Eiropa šobrīd ir daudz labāk sagatavota nekā pirms diviem gadiem, tomēr pilnīga gatavība ilgstošai konfrontācijai ar Krievijas agresīvo politiku vēl nav sasniegta.
