“Vai Latvijā uzvārds stāv augstāk par likumu?” Kariņu ģimene ar pensionāriem tiesājas par īpašumu ainaviskā vietā pie Gaujas 0
Ilze Neikena soctīklos publicējusi sava veida palīgā saucienu – viņa nonākusi nepatīkamā situācijā, par kuru nu ir gatava runāt skaļi, cerot, ka tas varētu palīdzēt ko mainīt. Runa viņas stāstā ir par Andu Kariņu – bijušā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa sievu.
Ilze raksta: “Šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka mūsu kasācijas sūdzība var tikt noraidīta un mums tiks liegta lietas izskatīšana Augstākajā tiesā (Senātā), jo prasītāja ir Anda Kariņa. Anda Kariņa ir uzsākusi divas (!!!) tiesvedības pret Latvijas pensionāriem. Viena tiesvedība ir par īpašuma iegūšanu (sadalīšanu), bet otra – par vēlmi braukt pa kaimiņu īpašumu un nākotnē izcirst svešā īpašumā esošu mežu, lai tur izveidotu sev ērtu piebraucamo ceļu.”
Ieraksta autore norāda, ka vienmēr esot cerējusi, ka Latvijas tiesu sistēmā strādājošie spēj atšķirt melus, ka spēj objektīvi izvērtēt situācijas un to atspoguļot spriedumā, taču saskārusies ar skaudru realitāti – tiesai neesot pat laika iedziļināties. Tiesa, pēc Ilzes domām, pamatojas nevis uz oficiāliem pierādījumiem un faktiem, bet gan subjektīviem apgalvojumiem.
Sava loma, Ilzesprāt, ir arī faktam, ka tiesas zālē sēdējis arī pats Krišjānis Kariņš, kurš minētās lietas sākumā vēl esot ieņēmis ministru prezidenta amatu.
Te esot radušies jautājums, vai Latvijā vara un uzvārds stāv augstāk par likumu? Šis neesot stāsts tikai par zemi, bet gan par sistēmu.
Ilze uzskata, ka šajā stāstā ir svarīgi ieskicēt Andas Kariņas dzimtas saknes: “Andas Kariņas vecmmamma Elizabete ir dzimusi Krievijā, Mogiļevas apgabalā, un viņas vectēvs bija Krievijas armijas virsnieks Bļiņikovs. Pēc padomju virsnieka nāves, 1940. gadu beigās, Bļiņikovu ģimene pārcēlās uz Latviju. Tomēr tiesas procesā nepārtraukti un uzstājīgi tiek akcentēts, ka Anda Kariņa tiesā cīnās par “savas dzimtas mājām”. Par kuras dzimtas mājām viņa cīnās? Par tām, kas ir Krievijā? Līdz pat 1995. gadam visa kuplā saime – gan Neikenu ģimene, gan Andas (kura tobrīd vēl nebija Kariņa) mātes ģimene – kopīgi saticīgi, bez savstarpējām problēmām saimniekoja īpašumā, gādājot par lopiem un apkopjot tīrumus. Bet tiklīdz par “Ennīšu” kopīpašnieci kļuva Anda Kariņa, tā situācija mainījās – tika veikta gan ēkas pārbūve, gan sadalīšana, ne ar vienu nesaskaņojot un nerēķinoties. 2023. gada 1. jūlijā kopsaimniekošana kļuva neiespējama un tika nolemts izbeigt kopīpašumu, godīgi to sadalot uz pusēm.”
Īpašums, par kuru šobrīd notiek pieminētā cīņa, ir lauku viensēta ar 53,4 hektāriem zemes, kas atrodas Inčukalna pagastā, Siguldas novadā. Viensēta atrodas skaistā, ainaviskā vietā un 500 metru garumā robežojas ar Gauju. Tās teritorijā atrodas senā Gaujas vecupe (ezers), kā arī neliels pirts dīķis. Apkārt viensētai ir gadsimtu gaitā izkopta ainava, kas funkcionāli papildina saimniecību.
2023.gadā SIA “Latio” šī īpašuma tirgus vērtību noteicis 718 000 EUR apmērā. Vērtējums ir detalizēti un precīzi izstrādāts uz 111 lapaspusēm.
Šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize Latvijas vēsturē, kad tiek dalīts kopīpašums. Tas, ka ģimenes sanaidojas, dalot mantojumu vai īpašumu, nav nekas unikāls. Tomēr Neikenu ģimene neesot bijusi gatava saskarties ar “tik grandiozu nekaunību, sīkmanīgu apmelošanu un negodprātīgu mantrausību”.
“Jau no pašiem pirmsākumiem skaidri paudām viedokli: mums ir izšķiroši svarīgi saglabāt dzimtas mājas, kur vairāku gadsimtu garumā ir saimniekojusi viena dzimta. Bijām un joprojām esam gatavi piekāpties gan teritorijas, gan vērtības ziņā, lai tikai panāktu mieru. Tāpēc jau 2023. gadā aicinājām Andu Kariņu uz sarunu klātienē. Anda Kariņa atteicās. Pie kam viņa kategoriski uzstāja, ka sarunās nedrīkst piedalīties neviens cits no ģimenes locekļiem – tikai otra kopīpašniece (Lidija Neikena, 71 gads) un viņas vīrs Arvīds (86 gadi). Pretējā gadījumā nekādu sarunu nebūšot. Arī vēlākās sarunās, mēģinot vienoties, tika uzstādīts ultimāts, ka vienošanās ir iespējama, ja tajās nepiedalīsies neviens cits,” situāciju skaidro Ilze.
Kariņu ģimenei esot tikuši piedāvāti pieci dažādi dalījuma varianti. Mērniekam lūgts papildus izstrādāt trīs dažādas īpašuma sadales skices – gan pēc platības (50/50), gan pēc tirgus vērtības, gan mēģinot abus šos principus apvienot. Anda Kariņa noraidījusi tos visus.
Pozīcija esot skaidra, ka visam jānotiek vai nu tā, kā gribot Anda Kariņa, vai arī visu izlemšot tiesa. Tā tiesas pieteikumā bezkompromisa formā tiekot pieprasīts – vai nu ļaut Andai Kariņai īpašumu izpirkt, vai arī virzīt to uz izsoli.
Ilze turpina: “Vai tikai man šķiet baisi un savādi, ka Latvijas pensionāram bija reāla iespēja zaudēt savas dzimtas mājas tikai tāpēc, ka kopīpašniece pieprasa tiesā atpirkt otru daļu no 718 000 EUR vērtā īpašuma? Kā izrādās, izdzīvot Sibīrijā un atgriezties Latvijā vai mantot dzimtas mājas bija vieglāk, nekā tās nosargāt un saimniekot neatkarīgā Latvijā. Zīmīgi, ka tikai pēc tam, kad tiesas process jau bija uzsākts, Anda Kariņa steigā piedāvāja konceptuāli citu, it kā “godīgu dalījumu”. Taču no mērniecības un elementāras loģikas viedokļa šis piedāvājums ir pilnīgi neloģisks, neatrunāts, juridiski neprecīzs un bez piebraucamajiem ceļiem. Uz to, starp citu, savā oficiālajā atzinumā skaidri norādīja arī Siguldas būvvalde.”
Tālākais izklausās pat nedaudz komiski: “Un tad sekoja Kariņu ģimenes “godīguma” augstākais šedevrs. Anda Kariņa paziņoja, ka ļauj īpašumu sadalīt pretējai pusei un pēc tam izvēlēties, kuru daļu gribēs. Jo redz, viņas godīguma princips esot: viens dala, otrs izvēlas.”
Neikenu ģimene ir nepatīkami pārsteigta, ka 71 un 86 gadus veciem senioriem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, tiek piedāvāta šāda “izvēle”. Viņiem līdz ar to mūža nogalē esot jāizvēlas – atteikties no dzimtas mājām un uzsākt jaunas mājas būvniecību.
Ilze norāda: “Lai vispār varētu īstenot Andas Kariņas iegribēto dalījuma variantu, Kariņiem ir fiziski jābrauc pa citu īpašumu 82 metrus garā posmā. Apbrīnojami nevainīgs bija Andas Kariņas juridiskā pārstāvja Jura Bušenieka arguments, kas tika lepni pausts tiesas sēdē: “Bet, braucot šos 82 metrus, mēs taču kaimiņieni nemaz netraucēsim – viņa no savas mājas šo ceļa posmu pat neredz!” Es varu tikai apbrīnot, kādai bezkaunībai un pārliecībai par savu “neaizskaramību” ir jābūt, lai tiesā izmantotu šādu argumentu. Vai ir kāds zemes īpašnieks Latvijā, kurš labprātīgi ļautu svešiniekiem regulāri braukāt 82 metrus pa savu privāto zemi tikai tāpēc vien, ka kādam citam tā ir “ērtāk”?”
Kaimiņiene esot iebildusi, līdz ar to Anda Kariņa iesūdzējusi tiesā arī viņu.
“Patiesā cīņa jau sen vairs nav par vērtībām, metriem vai loģisku apbūvi. Cīņa ir par to, lai Anda Kariņa savam īpašumu sarakstam vienkārši pievienotu vēl vienu ekskluzīvu zemes gabalu tieši Gaujas krastā un ainaviska ezera malā, jo vienkāršam latvietim uz šādu mantojumu un taisnīgu tiesu mūsu valstī tiesību nav.
Izvērtējot visu līdzšinējo tiesvedības gaitu, šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka mums var tikt liegta iespēja lietas tālākai virzībai uz Augstākās tiesas Senātu. Tomēr es vēl joprojām ceru, ka šoreiz nebūs tik vienkārši paslaucīt zem kārtējā tiesu sistēmas tepiķa kā Kariņa lidojumus…”
Saprotams gan, ka šajā stāstā ir atspoguļota tikai viena konfliktā iesaistītā puse, tās viedoklis, tāpēc esam nosūtījuši lūgumu situāciju skaidrot no sava skatu punkta arī pašai Andai Kariņai. Līdz ko saņemsim viņas pārdomas, tās publicēsim portālā. Jāpiebilst arī, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr viņu par tādu nav atzinusi tiesa, līdz ar to šis stāsts pagaidām ir subjektīvs vienas puses redzējums.
