Vai Latvijas drošība iespējama bez NATO palīdzības? Pulkvedes Bļodones redzējums 0
Latvijas bruņotie spēki ir ievērojami attīstījušies un šobrīd lepojas ar profesionālu un zinošu karavīru sastāvu. Par to TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” pārliecināta ir NBS Štāba bataljona komandiere, pulkvede Antoņina Bļodone.
“Latvijas armija kopš dibināšanas laika ir ļoti augusi, un mums ir ļoti daudz zinošu un profesionālu karavīru,” uzskata Bļodone.
Vienlaikus viņa norāda uz valsts nelielo izmēru un attiecīgi ierobežoto militāro kapacitāti: “Cits jautājums ir par mūsu skaitlisko sastāvu, mēs esam maza valsts un arī armija mums ir salīdzinoši maza attiecībā pret mūsu agresoru kaimiņu.” Šī iemesla dēļ NATO sabiedrotie ir svarīgi Latvijas aizsardzībai.
“Līdz ar to mūsu sabiedrotie ir tie, kuri mūs fiziski pastiprina, mēs neesam kā maza valsts spējīgi stāties pret Krieviju plus Baltkrieviju bez NATO palīdzības.”
Runājot par sabiedroto lomu, viņa piebilst: “Par bruņotajiem spēkiem es nešaubos, mums ir nevis mentori, bet sabiedrotie un viņi ir ar mums.”
Atbildot uz jautājumu par to, vai Latvijas aizsardzības plāniem var uzticēties, Bļodone min teicienu: “Plāns ir nekas, galvenais ir plānošana.” Viņa skaidro plānošanas nozīmi un to, kā tiek simulētas dažādas krīzes situācijas, lai būtu gatavība jebkādiem izaicinājumiem:
“Tas plānošanas cikls ir moments, kad ļoti skaidri apzinies kādas ir tavas spējas, kādi ir tavi resursi un tad tiek izspēlētas situācijas, gadījumā ja kas, ko tu vari darīt un kur ir tavas vājās un stiprās vietas, lai saprastu, kur vēl ir jāpiestrādā.”
“Mēs tādas izspēles darām sistemātiski un visādiem gadījumiem, ja kas notiek, ko darīt, kā rīkoties, ja, piemēram, kaut kur aizkavējas atbalsts vai rodas citas neparedzētas situācijas.”
Kā viņa norāda, Ukraina ir vērtīgs piemērs, no kura Latvija var mācīties. Nav noslēpums, ka Ukrainas karš ir pieredze un iespēja skatīties uz šo visu no malas un izmantot savā labā. Ja būs kāda situācija, tad mums tam ir scenāriji, kurus mēs izspēlējam un kuriem gatavojamies.
Bļodone arī uzsver, ka plānošana nav vienreizējs process:
“Protams, ka visu paredzēt nevar, tas nav tā, ka mēs sataisām plānu un noliekam to malā. Mēs visu laiku pilnveidojam, pārbaudām un atstrādājam, tieši tam mums ir domātas dažādas militārās mācības un vingrinājumi.”
Bļodone stāsta, ka militārās mācības un vingrinājumi nepieciešami, lai mēs ne tikai sadarbotos savā starpā, bet spētu sadarboties arī ar citiem, jo visbiežāk tā būs dažādu spēku kopējā sadarbība.
“Līdz ar to mums ir nepieciešami vingrinājumi un mācības, lai visu atstrādātu, ja ne visu plānu, tad vismaz norādīto komandiera plāna soli.”
