Rietumi nevar atļauties vilcināties, jo laiks nav viņu pusē – analītiķe brīdina, ka Kremlis gatavojas jaunam karam 0
Lai arī NATO ir palielinājis aizsardzības tēriņu mērķi līdz 5 % no IKP līdz 2035. gadam, ar to vien nepietiks, lai atturētu Krieviju no nākamā iebrukuma. Tā savā slejā laikrakstam “The Telegraph” norāda Krievijas militārās stratēģijas analītiķe Rebeka Koflere.
Viņasprāt, NATO dalībvalstis kļūdās, uzskatot, ka liels budžets un tehnoloģijas vien var nodrošināt drošību.
Tā vietā ir nepieciešama stratēģija, kas balstīta uz dziļu izpratni par Krievijas kara vešanas principiem — īpaši tās asimetrisko pieeju, kas cenšas apiet ienaidnieka stiprās puses un izmantot vājās.
Pēc Kofleres teiktā, neraugoties uz Kremļa skaļajiem paziņojumiem par gatavošanos plašam karam, Krievijas pašreizējā stratēģija nav vērsta uz tiešu sadursmi ar NATO.
Viņa raksta, ka, lai arī viņa šaubās, ka Krievija tieši uzbruktu kādai NATO valstij (ja vien NATO pati neiesaistīsies karā Ukrainā, piemēram, nosūtot tur karaspēku), Krievijas diktatora Vladimira Putina uzmanības lokā varētu nonākt kāda cita postpadomju valsts, piemēram, Moldova, ja NATO neizstrādās efektīvu atturēšanas stratēģiju.
Maskava jau šobrīd izvērš plašu hibrīdkaru, kas ietver kiberuzbrukumus, informatīvās telpas destabilizēšanu, manipulēšanu ar sabiedrisko domu, politisko sistēmu graušanu, spiegošanu un sabotāžu.
Koflere pieļauj, ka Krievija varētu mēģināt dot preventīvus triecienus pa NATO komandvadības, sakaru, datorsistēmu, izlūkošanas un novērošanas infrastruktūru (tā dēvētajām C4ISR sistēmām), kā arī pa alianses kosmosa tehnoloģijām.
Analītiķe uzskata, ka NATO ir nepieciešama atjaunināta atturēšanas stratēģija, kas ietver kritiskās infrastruktūras un kosmosa tehnoloģiju aizsardzību; kiberuzbrukumu novēršanu un aizsardzību pret tiem; jūras dzelmē esošo komunikāciju kabeļu drošības pastiprināšanu; pasākumus Krievijas spiegu infiltrācijas novēršanai Eiropas izlūkdienestos.
Tāpat Koflere uzsver nepieciešamību palielināt militāro kapacitāti.
Krievija munīciju ražo nesalīdzināmi ātrāk par Rietumiem un no 2026. gada, visticamāk, ieviesīs pastāvīgu vispārējo karaklausību.
Tas ļautu Maskavai nodrošināt nepārtrauktu karaspēka rotāciju un uzturēt gatavību ilgstošam, nogurdinošam karam.
Eiropai tas nozīmē tikai vienu: nekavējoties jāpalielina pretgaisa aizsardzības sistēmu, tanku, dronu un munīcijas ražošana, kā arī jāpārskata savas mobilizācijas spējas.
Rietumi šobrīd nevar atļauties vilcināties, jo laiks nav viņu pusē.
Jo ilgāk NATO atliks praktisku rīcību, jo mazākas būs iespējas Krieviju atturēt bez tieša militāra konflikta.
Kaut arī draudi pieaug, NATO vēl ir laiks sagatavoties. Taču, kā brīdina Koflere, bezdarbība šobrīd būtu liktenīga kļūda – jo īpaši ņemot vērā to, kādu cenu Ukraina maksā, lai apturētu Krievijas agresiju.
