Vai Limbažu pusē migā atrastie lācēni bija jāglābj? 15
Linda Dombrovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Netālu no Limbažiem februāra sākumā jaunaudžu kopēji nejauši uzgāja migu ar trim lācēniem. Tika uzņemts video, kas nokļuva sociālajos tīklos un beigās izraisīja milzu ažiotāžu. Vieni uzskatīja, ka lācēnus nevajadzēja traucēt, otri pauda viedokli, ka tie bija jāglābj, citi sprieda, ka lācēnus vajadzējis apsegt.
Kas īsti notika
Sarunājoties ar jaunaudzes kopšanas darbu organizētāju, kura vārdu dažādu apsvērumu dēļ šeit neminēsim, noskaidrojās, ka šajā vietā mežu kopuši četri cilvēki. Bijis troksnis no krūmgriezējiem. Kādā pauzē, kad tika uzpildītas degvielas tvertnes, kāds no jaunaudzes kopējiem sadzirdējis dīvainu troksni.
Paņēmis telefonu, kā to paredz darba drošības prasības, proti, darbiniekiem bija uzdevums video formātā fiksēt jebko neparastu, kas noticis darba laikā, piemēram, nepareizi nozāģēts koks, grāvī iegāzies ekskavators, darbinieks devās pārbaudīt, kas tā par ņurdēšanu mežā.
Pieejot pie migas, tika konstatēti trīs lācēni.
Darbinieks nekavējoties bija devies prom un nosūtījis informāciju priekšniekam, taujājot, ko šajā situācijā darīt. Noskaidrojot, kas par lietu, jaunaudžu kopēji savākuši savu aprīkojumu un nekavējoties devušies prom. Uz pārmetumiem, kādēļ vispār lācēni filmēti, mežstrādnieks skaidroja, ka tur tikpat labi varēja būt arī mežā izmesti suņu kucēni.
Dabas aizsardzības pārvalde savā “Facebook” kontā publicēja informāciju: “Esam rūpīgi sekojuši līdzi situācijai un vēršam uzmanību, ka iztraucēto mazuļu liktenis ir atkarīgs no tā, vai mežstrādnieki pietiekami ātri pamet migas vietu un tās apkārtni, kā arī no turpmākajiem traucējumiem. Lai lāču mamma atgrieztos pie lācēniem, saskaņā ar vadošo ekspertu – LVMI “Silava” – ieteikumiem migai nedrīkst tuvoties līdz pat maijam. Tuvošanās apdraud gan lācēnus, gan arī cilvēkus, jo iztraucēta lācene var kļūt izteikti agresīva.”
Vai lācēni bija jāglābj
Igaunijā šobrīd ļoti sekmīgi sadzīvo ar 1100 lāčiem, notiek gan mežizstrāde, gan arī medības, tajā skaitā arī dzinējmedības, tādēļ vērsāmies pie Igaunijas Mednieku savienības direktora Teņa Korta, taujājot, kā vislabāk šādās situācijās rīkoties.
“Pieredzējusi lāču māte pie lācēniem atgriezīsies. Kad strādāju dabas aizsardzības pārvaldē un pētīju šādus notikumus, kādā reizē konstatējām, ka lācene pie lācēniem atgriežas stundas laikā. Ja lācene ir bez pieredzes, tad var būt problēmas,” skaidro Tenis Korts.
“Ar medniekiem un medībām vispār nav problēmu. Pirmkārt, mednieki lielākoties zina, kur lāči guļ savu ziemas miegu, tādēļ izvairās šīm vietām tuvoties. Es uzskatu, tādēļ ka klimats mainās, arī lāču uzvedība mainās. Pat tad, ja nejauši sanāk uzmodināt lāci no ziemas miega, tas atgriezīsies savā migā vai atradīs citu un turpinās gulēt. Otrkārt, ja mežstrādnieki uziet un iztraucē migu ar lācēniem, viņu pienākums ir nekavējoties ziņot atbildīgajām iestādēm un doties prom. Trīssimt metrus ap šo vietu tiek noteikta aizsargzona, kurai tuvoties nedrīkst līdz aprīlim.”
Taujāts, vai šādās situācijās lāči jāglābj, Tenis Korts paskaidro: “Noteikti nav! Mēs esam pārāk iedomīgi, ja spriežam, ka mums dabai jāpalīdz.
Nevajag nenovērtēt dabas varenību un saikni starp lāceni un lācēniem, kas ir ļoti cieša. Cilvēks, ja nepareizi rīkojas, šo saiti var saraut.
Lācēni ir jāatstāj tur, kur atrasti, pašiem nekavējoties jādodas prom un jāpaļaujas, ka daba visu nokārtos. Lācenes lielākoties pie lācēniem atgriežas! Ja tos aiznesīs mājās un sāks audzināt, pēc tam tos savvaļā palaist vairs nevarēs. Nevienā citā valstī tādi lāči nav vajadzīgi, un viņi tādā veidā tiek nolemti nožēlojamai dzīvei krātiņā! Nepareizi rīkojoties, mēs varam patiesībā visu sabojāt!”
Daudzi pauda bažas, ka iztraucētā lācene vai jebkurš cits lācis, kas pamodināts no ziemas miega, var būt bīstams. Tādēļ jautājām par to, cik bieži ir lāču uzbrukumi Igaunijā.
“Dzīvnieks ir dzīvnieks, un nekad nav iespējams paredzēt, kāda būs tā rīcība. Tādēļ mēs sakām, ka no lāčiem nevajag baidīties, bet ir jābūt uzmanīgiem. Piemēram, ja nokļūsti starp lāceni un lācēniem, var būt uzbrukums. Nevis tādēļ, ka lācene ir bīstama, bet tādēļ, ka tā aizstāvēs mazuļus.
Mums uzbrukumu praktiski nav, ir tikai bijuši gadījumi medību laikā, bet tas ir citādi.
Mēs Igaunijā medījam aptuveni desmit procentus no populācijas. Pagājušās sezonas laikā tika izsniegtas 90 nomedīšanas atļaujas, bet tika nomedīts 91 lācis. Papildus limitam ir atļauts nomedīt t. s. problēmlāčus, kas var apdraudēt sabiedrību vai rada postījumus. Protams, pie mums nav viss perfekti, bet cenšamies ar lāčiem sadzīvot un lielas problēmas es neredzu!”
