Vai nevienam no iesaistītajiem neienāk prātā, ka valdības veidošanas process ir amorāls un neētisks? 7
Cilvēki kādreiz ir pazinuši tādus jēdzienus kā morāle, ētika un pie varas esošo nevainojama reputācija. Dažs labs jau vēl tos piesauc, lai gan to patiesā jēga sabiedrības lielākajai daļai laikam gan ir kaut kas mazsaprotams un lieks.
Skumji jau tas skan, bet, raugoties uz to, kas patlaban notiek mūsu valstī, nekas priecīgāks prātā nenāk.
Valdību veido cilvēks, kurš izslēgts no advokatūras morālu un ētisku apsvērumu dēļ! Cilvēks, par kuru nav nekādas skaidrības, vai viņam drīkst uzticēt valsts noslēpumus!
Cilvēks, kuram ir pasveša elementārā saskarsmes kultūra, par valstsvīra cienīgu stāju nemaz nerunājot!
Cilvēks, kurš ar lielu pompu metās cīnīties par Zolitūdē cietušo tiesībām, bet, ieraudzījis lielāku smilšu kasti, kurā spēlēties, pameta savus aizstāvamos likteņa varā!
Politiskie komentētāji, žurnālisti, sabiedriskie darbinieki un visi pārējie, kuriem vien nav slinkums, dažādos līmeņos ar aizrautību spriež – izdosies Gobzema kungam izveidot valdību vai neizdosies.
Partiju runasvīri gāna cits citu un tomēr par katru cenu mēģina kaut ko sastiķēt.
Vai nevienam no iesaistītajiem neienāk prātā, ka notiekošais valdības veidošanas process ir amorāls un neētisks?
Vai tiešām nevienam no ievēlēto partiju vadoņiem neienāk prātā pārtraukt līdzdalību Latvijas pazemošanā pasaules priekšā, tā saglabājot kaut niecīgas cieņas paliekas?
Prezidents joprojām klusē. Viņš varētu to visu pārtraukt. Ja vien gribētu. Ja vien saprastu. Ja vien aprunātos ar savu sirdsapziņu.
Un tauta? Ētikas un morāles principu devalvācija daudzu gadu garumā ir radījusi izkropļotu vērtību skalu. Mēs pie tās pamazām esam pieraduši, mazliet pašķendējamies un mierīgi dzīvojam tālāk.
Es sāku baidīties par to, vai manu mazbērnu paaudzei būs zināms, kas ir godaprāts, kas atbildība un ka dzīvē bez materiālas dabas virzītājspēkiem ir arī tāda dzīvi regulējoša parādība kā sirdsapziņa.
Vai bez tās vispār var izdzīvot? Domāju, ka nevar – ne tauta, ne vara.
Pirmajiem nevajadzētu ļaut mākoņu stūmējiem sevi apmānīt, bet otrajiem vajadzētu saprast, ka vara nevar pastāvēt bez atbildības.
Latvija ir viena, mūsu vienīgā, tā ir saudzējama un lolojama, un tai nedrīkst darīt pāri ne darbos, ne vārdos, ne domās.
