Dokumentālās filmas režisoram Henrikam Evertsonam draud cietumsods par nolaišanos pie prāmja vraka, jo tam piešķirts kapavietas statuss, taču viņš uzskata, ka tas bija “absolūti būtiski un žurnālistiski svarīgi”.
Dokumentālās filmas režisoram Henrikam Evertsonam draud cietumsods par nolaišanos pie prāmja vraka, jo tam piešķirts kapavietas statuss, taču viņš uzskata, ka tas bija “absolūti būtiski un žurnālistiski svarīgi”.
Publicitātes foto

Vai patiesība par prāmja “Estonia” katastrofu nāks gaismā? Režisors riskē ar cietumsodu, lai meklētu atbildes 7

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Dokumentālās filmas “”Estonia” – atradums, kas mainīs visu” veidotāju veiktā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja “Estonia” vraka izpēte un jaunie atklājumi atkal uzjundījuši prasību veikt katastrofas iemeslu detalizētu izvērtējumu. Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam “Discovery”, pērnruden atraduši prāmja korpusā 1,2×4 metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras gultnes nogulumi, vēstījis laikraksts “Postimees”.

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 80
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
18 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
15 stundas

Dokumentālās filmas režisoram Henrikam Evertsonam draud cietumsods par nolaišanos pie prāmja vraka, jo tam piešķirts kapavietas statuss, taču viņš uzskata, ka tas bija “absolūti būtiski un žurnālistiski svarīgi”.

Sola jaunu “tehnisku” izmeklēšanu

Zviedrija, kas savulaik vienpusēji izlēma par katastrofas vietas apbēršanu ar smiltīm un pasludināšanu par bojāgājušo atdusas vietu un liegumu to pētīt, piekritusi izvērtēt jauno informāciju, kas publiskota dokumentālajā filmā, paziņojis premjerministrs Stēfans Levēns.

“Šī ir nopietna lieta par katastrofālu notikumu, un mums jābūt gataviem redzēt, vai parādīsies jauni fakti,” reportieriem sacīja Levēns.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas pārvalde pagaidām neesot saņēmusi rīkojumu veikt oficiālu izmeklēšanu, tomēr izvērtē dokumentālo filmu un konsultējas ar kolēģiem Igaunijā un Somijā, ziņo Zviedrijas Radio. Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka Igaunija kopā ar Zviedriju un Somiju veiks jaunu tehnisku izmeklēšanu par katastrofu. Jaunā izmeklēšana, kas balstīsies uz 1997. gadā publiskoto izmeklēšanas gala ziņojumu, būšot pilnīgi autonoma. “Gribam, lai patiesība nāk gaismā,” piebilda Ratass. Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri.

“Estonia” ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī strauji ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot. Vairāki eksperti uzskata, ka netika pienācīgi izmeklēta kuģa būvētāju atbildība, jo viļņi salauza prāmja viziera slēdžus un stiprinājumus, kas bija pārāk mazi un kam vajadzēja būt daudzkārt izturīgākiem, tāpēc 55 tonnas smagais vizieris nolūza.

Dokumentālisti nofilmējuši prāmja korpusā 1,2×4 metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras gultnes nosēdumi.
Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Vēlāk neatkarīgos pētījumos atklājās, ka kuģim pat bija aizliegts atstāt Tallinas ostu sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, tomēr tas devās reisā pēc augstu Zviedrijas amatpersonu iejaukšanās, bet pārbaudē konstatētie defekti no dokumentiem mīklaini pazuda.

Prāmis “Estonia”, kas būvēts 1980. gadā Vācijas kuģubūvētavā “Meyer Werft”, nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi.

Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki no 17 valstīm, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā.

Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Katastrofā neizdzīvoja 97% sieviešu, neviens bērns, kas būtu jaunāks par 12 gadiem. Izdzīvojušo vidū – pārsvarā jauni, spēcīgi vīrieši.

Tuvinieki nepiekrīt, ka kuģa vraks uzskatāms par viņu mīļo cilvēku kapu, un vēlas viņus apglabāt pienācīgi, ir bijis mēģinājums vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, taču tas noraidīts.
Foto: REUTERS/ SCANPIX/ LETA

Vecie cilvēki un bērni nespēja noturēties pie sasvērtā kuģa kāpņu margām. Ievainojumi bojāgājušajiem bija tik šausmīgi, ka policisti vēlāk atteicās par to runāt ar žurnālistiem. Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara.

Prāmis sadūrās ar zemūdeni?

Prāmja “Estonia” katastrofu varēja izraisīt sadursme ar zviedru zemūdeni – šādu pieņēmumu izteicis kādreizējais katastrofas izmeklēšanas komisijas vadītājs Marguss Kurms, komentējot jaunāko informāciju saistībā ar “Estonia” bojāeju. Dokumentālās filmas kadri liecina, ka caurums atradies zem ūdens līnijas, bet sniedzies arī virs tās – līdz automašīnu klājam.

“Tas man liek domāt, ka”Estonia” sadūrusies ar kaut ko lielu, kas varēja caursist korpusu,” uzskata Kurms. Viņaprāt, tas izslēdz iespēju, ka kuģa korpusā būtu ietriecies viļņos atlūzušais priekšējais vizieris. Kurms norādījis, ka tā korpusa daļa, kurā atklāts caurums, nav atdūrusies pret jūras gultni, tādēļ nav iemesla secināt, ka tas būtu varējis rasties no attiecīga trieciena. Bijušais izmeklēšanas komisijas vadītājs piebildis, ka šī korpusa daļa bijusi redzama arī 1994. gadā, kad pie vraka nolaidušies pirmie nirēji.

“Ir divas iespējas. Pirmā – varbūt 1994. gadā neuzskatīja par vajadzīgu izpētīt prāmja korpusu. Otrā – šo bojājumu fiksēja, tomēr neinformēja par to sabiedrību,” viņš spriedis,

pievēršot uzmanību apstāklim, ka pēc prāmja nogrimšanas Zviedrijas varasiestādes to apbērušas ar granti, kas apklājusi arī bojāto vietu. Eksperti atzīmē, ka Zviedrija sākotnēji gribēja prāmja vraku apklāt ar betonu tāpat kā Černobiļas atomreaktoru, taču tas izrādījies tehniski neiespējami. “Iespējams, ka objekts, ar ko “Estonia” sadūrās, patiesībā bija zemūdene,” piebilda Kurms.

“Jājautā, ko šī zemūdene darīja “Estonia” maršrutā. Tajā laikā šajā rajonā norisinājās Zviedrijas kara flotes mācības. Otra versija – zemūdene aizķēra prāmi “Estonia”, jo tajā atradās delikāta satura informācija. Sliecos domāt, ka patiesa ir otrā versija,” atzinis Kurms.

Kā norādījis Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis, dokumentālās filmas “”Estonia” – atradums, kas mainīs visu” veidotāji informējuši Igaunijas varasiestādes par filmēšanas gaitā atklātajiem jaunajiem apstākļiem.

Viņu uzņemtos kadrus noskatījušies arī tehniskie eksperti, kuri atzinuši, ka trieciens prāmja korpusam nācis no ārpuses un bojājumu nav izraisījis sprādziens. “Nevar izslēgt iespēju, ka šiem bojājumiem bijusi nozīme kuģa bojāejā,” atzinis jūras tehnoloģiju profesors Jorgens Amdals no Tronheimas Norvēģijā.

Tuvinieki vēlas zināt patiesību

Pirms četriem gadiem prāmja “Estonia” upuru tuvinieku fonds SEA, kas pārstāv katastrofā bojāgājušo un cietušo zviedru radiniekus, Igaunijas valdībai nosūtīja vēstuli, kuru parakstījuši 87 prāmja katastrofas upuru tuvinieki un kurā lūgts atsākt izmeklēšanu, balstoties uz Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) likumu, kas paredz, ka “valstij vai valstīm, kas veikušas izmeklēšanu saistībā ar kuģošanas drošību, ir jāpārskata secinājumi un jāatsāk izmeklēšana tādā gadījumā, ja parādās jauni pierādījumi, kas var mainīt veiktā pētījuma būtību un secinājumus”.

Tuvinieki nepiekrīt, ka kuģa vraks uzskatāms par viņu mīļo cilvēku kapu, un vēlas viņus apglabāt pienācīgi, ir bijis mēģinājums vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, taču tas noraidīts.

SEA pārstāvis Lenarts Berglunds sarunā ar portālu TVNET paziņojis, ka 1994. gadā dibinātā fonda mērķis ir atklāt prāmja bojāejas patiesos iemeslus un noskaidrot, kāpēc iesaistīto valstu valdības slēpj patiesību.

Berglunds uzskata, ka starptautiskā izmeklēšanas komisija ne tikai nav ņēmusi vērā tehniskos pierādījumus, bet arī pienācīgi nav nopratinājusi izdzīvojušos, tā vietā jau pirmajās dienās pēc katastrofas noformulējot vainīgajiem izdevīgu skaidrojumu par notikušo un trīs gadus strādājot, lai to pierādītu, slēpjot atbildīgos.

Kur pazuda kapteinis Āvo Pihts?

Dīvaina un neizskaidrojama ir arī vairāku svarīgu liecinieku pazušana – sākot ar kuģa otro kapteini Āvo Pihtu, kurš liktenīgajā naktī uz kuģa atradās kā pasažieris, it kā izglābās un vēlāk mistiski pazuda, un vēl septiņiem kuģa apkalpes locekļiem, kuru vārdi parādījās izglābto sarakstos, bet vēlāk izgaisa. Pihtu vairāki liecinieki atpazinuši vismaz trīs reizes pēc kuģa katastrofas, arī citi apkalpes locekļi it kā manīti dažādās pasaules malās.

Katastrofas upuru tuvinieki uzsver, ka komisija nav pienācīgi sistemātiski izpētījusi un filmējusi vissvarīgāko pierādījumu lietā – kuģa vraku, kas guļ tikai 80 metru dziļumā.

SEA pārstāvis Berglunds uzsver, ka tikai fakts, ka pienācīgi netika izpētīts galvenais viegli pieejamais pierādījums – kuģa vraks, varētu būt pamats tam, lai apšaubītu oficiālās starptautiskās komisijas izmeklēšanas secinājumus un kvalitāti.

Prāmja vraks guļ Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos, Somijas ekonomiskajā zonā. Eksperti norāda uz dīvaino apstākli, ka kuģis nogrimis tik strauji. Ja vien kuģa korpusā nav citu ievērojamu bojājumu (sprādziena vai sadursmes radītu caurumu?), tas sāniski apgāztos otrādi un šādi peldētu stundām vai pat dienām, jo gaiss kuģa korpusā neļautu tam nogrimt.

Oficiālajā komisijas atzinumā norādīts tieši pretējais – kuģis pusstundas laikā apgāzās uz sāniem, gandrīz vienlaikus strauji nogrimstot, bet nav izskaidrojuma, kāpēc tā noticis.

Ar prāmi vesta militāra krava

SEA vēstulē Igaunijas valdībai norādīts, ka atsevišķi līdz šim par “sazvērestības teorijām” uzskatītie prāmja bojāejas skaidrojumi būtu jāuztver nopietni, tāpat kā neatkarīgo ekspertu veiktie pētījumi, analīze un secinājumi.

Piemēram, vācu žurnālistes Jutas Rābes atklājumi – viņai pie kuģa vraka, neskatoties uz Zviedrijas varasiestāžu iebildumiem, izdevās nolaisties 2000. gadā kopā ar amerikāņu miljonāra Grega Bēmisa ekspedīciju.

Vēlāk Rābe nāca klajā ar videomateriāliem, kuros redzami neizskaidrojami caurumi kuģa korpusā, zem autoklāja, kurus vairākas neatkarīgas ekspertīzes atzina par sprādziena radītiem.

Turklāt pēc nolaišanās dzelmē žurnāliste apgalvoja, ka kapteinim galvā bijusi šauta brūce un kopā ar viņu uz komandtiltiņa atradušies vairāku neatpazītu cilvēku līķi privātās drēbēs. Rābe uzskata, ka prāmis uzspridzināts, jo liktenīgajā naktī tajā uz Zviedriju vests PSRS militārais mantojums – radioaktīvie materiāli, vielas bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanai.

Igaunijas parlamentārās komisijas prāmja katastrofas izmeklēšanas lietā priekšsēdētāja vietniece, igauņu politiķe Evelīna Sepa, kura 2006. gadā atteicās parakstīt komisijas gala slēdzienu, ka uz “Estonia” nav atradusies militāra krava, apstiprinājusi, ka starp Zviedriju un Igauniju 1993. gadā tika noslēgta slepena vienošanās par militārā mantojuma transportēšanu.

Vienošanās joprojām ir valsts noslēpums un ar to saistītie dokumenti – slepeni.

ASV Nacionālās drošības aģentūras arhīvos ir dokuments par prāmja “Estonia” bojāeju, kas tiek uzskatīts par valsts noslēpumu, kura atklāšana “radītu nopietnus draudus nacionālajai drošībai”. Arī Zviedrijas valdība noslepenojusi nezināmu skaitu dokumentu par prāmja bojāeju, kurus atklātībā varēs nodot tikai pēc 70 gadiem.

Saistītie raksti

Bojāgājušo zviedru tuvinieku pārstāvis norāda, ka ilgu laiku apgalvojumi, ka ar prāmi “Estonia” vests padomju militārais mantojums, tika uzskatīti par baumām un “sazvērestības teoriju”, taču Zviedrijas Apelācijas tiesa 2006. gadā apstiprināja, ka divas reizes “Estonia” slepeni vedis militāru kravu no Tallinas uz Stokholmu, vienu no tām – tikai nedēļu pirms “Estonia” reisa, līdz ar to traģēdijas naktī uz klāja varēja atrasties nezināma krava, kas varēja būt iemesls traģisko notikumu ķēdei.

Aizdomīgs šķiet arī fakts, ka pēdējā brīdī uz prāmja uzbrauca divas kravas automašīnas, kuru dēļ par 15 minūtēm kavējās reiss. Arī šis fakts ilgstoši dēvēts par baumām, taču to apstiprinājuši divi zviedru aculiecinieki, kuru liecības nekad nav izmeklētas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 80
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
18 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 52
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 32
20 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Ārkārtējās situācijas laikā mediķi tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 22
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Kariņš atklāj, kā būtu iespējams apturēt Covid-19 izplatīšanos 8
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Darba dienās tomēr neierobežos veikalu darbalaiku 2
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Uz Ķīpsalas izstāžu zāli ved Covid-19 pacientu gultas! Viņķele brīdina par viltus ziņām
31 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vēl 2109 cilvēki; Igaunijā – 524
12:07
LE
LETA
Veselam
Uz Ķīpsalas izstāžu zāli ved Covid-19 pacientu gultas! Viņķele brīdina par viltus ziņām
12:02
LA
LA.LV
Finanšu ministrija
Uzsāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai
11:55
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO: “Patīk vai nepatīk, budžetā neko neiegūsiet,” Zīle iesmej opozīcijā esošajai Reizniecei-Ozolai
51 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 4
5 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 6
5 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Ārste: Cilvēki baidās braukt uz slimnīcu 2
2 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Reorganizēs mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Kas drīkstēs to izmantot? 1
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Ģitārists Kaspars Ansons dēlam devis vārdu Kastanis: man patīk lietas izdomāt, negribu visu “pēc saraksta”
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās 9
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Grožāns izrakstīts no slimnīcas: pēc asins stindzinošās avārijas apdegumus turpinās ārstēt mājās
2 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Suns, kas nav tikai suns: Pepija gaida pandēmijas beigas, lai varētu sākt strādāt
2 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jāpriecājas arī par šo mazumiņu? Atņem naudu, bet atjauno “deputātu kvotas”
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skaistas, drosmīgas un neatvairāmas: kādas bija Džeimsa Bonda meitenes filmās no 1962. līdz 2021.gadam
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 17
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Trīs meitu tētis, talantīgais sportists Mārtiņš Pļaviņš TV šovā paziņo: nedomājot mainītu zelta medaļu pret dēlu
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 52
17 stundas
LE
LETA
Veselam
Vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas 10
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 32
20 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
15 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 39
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Pelni puķu dārziņam: tagad vai pavasarī?
1 stunda
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska. Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 27
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Meta un Sniedze
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 9
23 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 52
23 stundas