Sākotnēji tika prognozēts, ka pat tad, ja britu premjerministram Rišī Sunakam izdotos vienoties ar Eiropas Komisiju, valstī būtu gaidāma pamatīga pretestība, tomēr noticis neticamais: Ziemeļīrijas protokola vietā stājies Vindzoras ietvars. Attēlā – Rišī Sunaks un EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņo par panākto vienošanos.
Sākotnēji tika prognozēts, ka pat tad, ja britu premjerministram Rišī Sunakam izdotos vienoties ar Eiropas Komisiju, valstī būtu gaidāma pamatīga pretestība, tomēr noticis neticamais: Ziemeļīrijas protokola vietā stājies Vindzoras ietvars. Attēlā – Rišī Sunaks un EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņo par panākto vienošanos.
Foto: Eiropas Savienība

Vai rasts zelta vidusceļš? “Vindzoras vienošanās” paredz, ka Ziemeļīrijai nevajadzēs ievērot daudzus ES likumus 6

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 4
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 93
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

“Eiropas Komisija un Apvienotās Karalistes valdība ir panākušas principiālu politisku vienošanos – Vindzoras ietvaru. (..) Kopīgie risinājumi cita starpā paredz jaunas vienošanās par muitu, pārtiku, medikamentiem, PVN un akcīzes nodokli, kā arī īpašus instrumentus, kas izstrādāti, lai nodrošinātu, ka Ziemeļīrijas iedzīvotāju balsis tiek labāk sadzirdētas jautājumos, kas īpaši svarīgi tur esošajām kopienām,” rakstīts oficiālajā Eiropas Komisijas (EK) mājaslapā.

Tātad – paveikts neiespējamais.

Džeimss Kleverlijs, Apvienotās Karalistes (AK) ārlietu ministrs, uzsver: “Vindzoras ietvars ir laba vienošanās gan Apvienotajai Karalistei, gan Eiropas Savienībai. Tā ir intensīvas sadarbības iznākums, kas ietver daudzas sarežģītas diskusijas, kas notikušas partnerības garā un cenšoties rast kreatīvus risinājumus.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr Naidžels Farāžs, bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis, ir skeptisks: “Ja Eiropas Tiesai Strasbūrā ir galavārds, tad Ziemeļ­īrijai nav bijis breksits nekādā veidā. Šī vienošanās neko neuzlabo.”

Par pārsteigumu britiem

Sākotnēji tika prognozēts, ka pat tad, ja britu premjerministram Rišī Sunakam izdotos vienoties ar EK, valstī būtu gaidāma pamatīga pretestība, īpaši minot pretenzijas no DUP (Ziemeļīrijas Demokrātiskā ūnionistu partija) puses, kā arī parlamenta breksiterus un bijušo premjeru Borisu Džonsonu.

Jaunajam vienošanās tekstam nonākot atklātībā, ir sagādāts pamatīgs pārsteigums, britu analītiķiem diskutējot par to, vai premjers tādējādi ir pamanījies izglābt savu krēslu un savu partiju no zaudējuma nākamajās vēlēšanās.

“Windsor Framework” latviski dēvē arī par Vindzoras vienošanos, taču, burtiski tulkojot, “framework” drīzāk būtu ietvars, karkass vai pat rāmis. Vienošanās tikusi panākta Feirmotas viesnīcā, kas atrodas netālu no Vindzoras pils. Pirmdien, 27. februārī, tur tikās britu premjers Rišī Sunaks un EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Procesa ietvaros norisinājusies arī Leienas tikšanās ar karali Čārlzu III, kas sacēlusi traci, britiem vainojot karali par iejaukšanos politikā. “Tas ir konstitucionāli nepareizi iejaukt karali pretrunīgās politiskajās norisēs,” neapmierināts ir pazīstamais politiķis, breksiters Džeikobs Rīss-Mogs, bijušajai Ziemeļīrijas DUP līderei Arlēnai Fosterei tvītojot: “Tas ir nepareizi, un Ziemeļ­īrijai tas ļoti nepatiks.”

Kas mainījies?

Kā zināms, Ziemeļīrijai kopā ar Apvienoto Karalisti izstājoties no ES, bija nepieciešama vienošanās par attiecībām starp abām Īrijām. Tika noslēgts bēdīgi slavenais Ziemeļīrijas protokols, kura uzdevums bija izvairīties no “cietās” robežas, sarunvedējiem baidoties no Īrijas asiņainās vēstures atkārtošanās.

Reklāma
Reklāma

Toreizējais britu premjerministrs Boriss Džonsons parakstīja Ziemeļ­īrijas protokolu, kas stājās spēkā 2021. gadā, ieviešot jaunas muitas pārbaudes Ziemeļīrijas ostās precēm, kas tika sūtītas no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju.

Galu galā sistēma radīja pamatīgu haosu un problēmas tirdzniecībā, tādēļ bija jāatrod cits risinājums. Vēl pirms dažiem mēnešiem izskatījās, ka tas nozīmēs bezgalīgus ķīviņus un tiesas procesus ES un AK starpā, AK draudot vienpusēji atkāpties no Ziemeļīrijas protokola, bet ES norādot, ka tādā gadījumā tiek apsvērti visi iespējamie atbildes pasākumi. No jaunās vienošanās netika sagaidīts nekas labs, taču šoreiz, šķiet, noticis brīnums.

Divu plūsmu risinājums un bremzes

Vindzoras vienošanās paredz muitā izveidot divas līnijas – zaļo un sarkano. Zaļā līnija būs paredzēta precēm, kas paliek Ziemeļīrijā, attiecīgi muitas pārbaudes un papildu dokumenti nebūs vajadzīgi. Savukārt sarkanā līnija būs uz Īrijas Republiku un ES sūtāmajām precēm, tātad muitas pārbaudes saglabāsies.

Tiks atcelts ievešanas aizliegums vairākiem produktiem, piemēram, iecienītajām atdzesētām desiņām. Medikamenti, kas atļauti lietošanai AK, automātiski tiks atļauti arī Ziemeļīrijā. Īpaši priecīgi būs mājdzīvnieku mīļotāji, jo ceļot uz Ziemeļīriju kopā ar saviem čipotajiem mīluļiem varēs bez lieku papīru uzrādīšanas – vakcinācijas dokumentiem, attārpošanām, dažādām veselības pārbaudēm.

Tāpat Ziemeļīrijai nevajadzēs ievērot daudzus ES likumus, piemēram, ES noteikto PVN un alkohola akcīzi.

Jaunā vienošanās paredz “Stormont brake”, ko latviski varētu tulkot kā “Stormontas bremzes”, kas nozīmē to, ka Ziemeļīrijas likumdevējs – Nacionālā asambleja – varēs apstrīdēt tos Ziemeļīrijai piemērotos ES likumus, kurus uzskatīs par nepareiziem. Pietiks, ja no Ziemeļ­īrijas parlamenta 90 politiķiem vismaz 30 divu vai vairāk partiju pārstāvji parakstīs petīciju par izmaiņām.

Pieprasīt nenozīmīgas izmaiņas nevarēs, procesu drīkstēs uzsākt tikai tad, ja likumi būtiski atšķirsies. Līdzko AK paziņos ES, ka Ziemeļīrija ir uzsākusi procesu izmaiņu pieprasīšanai, apstrīdēto likumu vai noteikumus vairs nevarēs piemērot.

Vēl būtiski, ka procesu neizskatīs Eiropas tiesas, taču tām joprojām piederēs galavārds.

Ar pretenzijām nogaida

Sers Džefrijs Donaldsons, Ziemeļīrijas Demokrātiskās ūnionistu partijas līderis, sola, ka viņa vadītā partija kārtīgi izvērtēs Vindzoras ietvara teksta juridisko pusi, tikai tad definēs partijas nostāju: “Mēs konsultēsimies un nesteigsimies. Mēs runāsim ar cilvēkiem. Mēs ieklausīsimies, ko cilvēki saka. Viņi noteikti paskaidros savu viedokli. Protams, ka būs viedokļu dažādība. Cilvēki reaģēs dažādi. Bet DUP savu viedokli definēs kolektīvi.”

Jautāts, cik laika paies, lai tiktu definēta partijas nostāja, Donaldsons atklāti atzīst: “Tik ilgi, cik nepieciešams.”

Problēma ir tāda, ka Ziemeļīrijas parlamentā – asamblejā – kopš pagājušā gada maija vēlēšanām nav funkcionējošas valdības, jo DUP atsakās piedalīties tikmēr, kamēr vien eksistēs Ziemeļīrijas protokola radītā jūras robeža.

Lai arī Vindzoras vienošanās nav obligāti jāapstiprina britu parlamentam, tomēr Rišī Sunaks nolēmis, ka balsojums notiks. Pārsteigumu gan tur nebūs, visticamāk, parlaments vienošanos apstiprinās.

Viedokļi

Urzula fon der Leiena, EK prezidente: “Šajā gadā atzīmēsim Belfāstas Lielās Piektdienas līguma 25. gadadienu. Tas ir nozīmīgs brīdis vēsturiskajā miera procesā. Jaunā Vindzoras vienošanās ir panākta, lai uzlabotu Ziemeļīrijas iedzīvotāju dzīvi un atbalstītu visas kopienas, kas dzīvo saticībā un mierā uz Īrijas salas. Tādēļ ticu, ka mēs tagad varam atvērt jaunu nodaļu mūsu attiecībās. Spēcīgākas Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes savstarpējās attiecības, stāvot plecu pie pleca tagad un nākotnē.”

Rišī Sunaks, Apvienotās Karalistes premjerministrs: “Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai ir bijušas domstarpības pagātnē, taču mēs esam sabiedrotie, mēs esam tirdzniecības partneri, mēs esam draugi. (..) Šī ir jauna lappuse mūsu attiecībās.”

Leo Varadkars, Īrijas Republikas premjerministrs: “Valdības, tautas, visas valsts vārdā ticu, ka mēs varam būt apmierināti un komfortabli ar sarunu iznākumu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.