Cik liela ir Latvijas uzņēmēju gatavība darboties riska zonā – kara apdraudētajā Ukrainā?
0
Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nesen bija noorganizējusi Latvijas uzņēmēju biznesa forumus Polijā un Ukrainā ar ekonomikas ministra Viktora Valaiņa piedalīšanos. Zinām, ka Polijas un Ukrainas tirgi ir daudzkārt lielāki par Latvijas tirgus mērogu, tāpēc aktuāls ir jautājums: vai esam interesanti viņiem un vai spējam mērogot savu piedāvājumu? Vai tiekam gaidīti šajos tirgos? Cik liela ir Latvijas uzņēmēju gatavība darboties riska zonā – kara apdraudētajā Ukrainā -, ņemot arī vērā, ka jāizmanto mirklis kamēr Rietumvalstu kompānijas vēl nogaida līdz iestājas miers.
Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko izrunājām TV24 raidījumā Uzmanības centrā ekonomika.
LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktores pienākumu izpildītāja Vita Balode-Andrūsa apliecina, ka uzņēmēju interese par Ukrainas tirgu ir ļoti liela: “Man liekas, ka mēs visi esam emocionāli iesaistījušies par Ukrainas uzvaru. Es redzu, ka Ukraina ir mūsu nākotnes investīcija – tagad mūsu valsts atbalsts un pēc tam ekonomiskā atdeve atbalstam, ko mēs kā valsts esam snieguši Ukrainai. Tas ir uz nākotni vērsts, atvērts un ļoti interesants tirgus. Polija – jā, milzīga ekonomika ar lielisku izaugsmi, arī ļoti interesants tirgus tepat mums kaimiņos.”
Konkrētu sadarbības nišu saskata aizsardzības industrijas uzņēmuma SIA “Teters” tehnoloģiju direktors Andrejs Andrejevs: “Aizsardzības tirgū pašlaik pasaulē pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un tā būs vēl gadus desmit. Tādēļ tas atver sadarbības iespējas iesaistīties piegādes ķēdēs vai virzīt savus produktus šajā tirgū”.
Sadarbības iespējas saskata arī Artūrs Vasiļevskis, SIA “Tilde” valdes priekšsēdētājs: “Ukrainas valdība skatās uz “Tildes” izstrādāto mākslīgo intelektu. Mākslīgā intelekta risinājumi, kuri šobrīd izveidoti Polijā, ir trīs, dažreiz pat četras reizes mazāki nekā mākslīgā intelekta risinājumi, ko izveidojusi “Tilde”. Šajā kontekstā mēs saredzam ļoti labas iespējas sadarboties, attīstot profilētus, ļoti fokusētus mākslīgā intelekta risinājumus.”
Savukārt SIA “Tet” komercdirektors Edgars Grandāns jau var runāt par konkrētu sadarbību: “Ukraina ir mūs lielākais eksporta partneris. Mēs nodrošinām Ukrainas uzņēmumiem datu drošības un datu centru pakalpojumus. Mums ir seši datu centri Latvijā un divi Vācijā un mēs varam nodrošināt pasaules klases datu drošības un kiberdrošības pakalpojumus uzņēmumiem, kas ir daudzreiz lielāki par mums pašiem.
Sarežģītāk ielauzties Polijas tirgū, kas ir pašpietiekams, taču arī te ir iespējas. Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS) nosauc vienu no nākotnes virzieniem:
“Esmu ticies ar Polijas institūciju, kas radnieciska mūsu LIAA, runājis par to, kā mēs varam veicināt mūsu reģionālo uzņēmumu sadarbību, piemēram, saistībā ar nākamā ES fondu plānošanas perioda pasākumiem, kuri būs atšķirīgi no līdzšinējiem. Proti, būs plašāki konkursi visas ES mērogā, mēs saprotam, ka mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs vajadzīgi spēcīgi partneri. Polijā šādi partneri potenciāli ir.”
Kaspars Rožkalns, eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs, kompānijas “UPB Nams” valdes priekšsēdētājs, kādreizējais Latvijas Investīciju attīstības aģentūras direktors (2020-2023): “Tas ceļš uz Poliju ir vai nu caur specifiskām nišām, kur mēs kaut ko ražojam, ko viņi neražo un tad viņi to importē un mēs varam piedāvāt, vai arī, ja Polija ir tikai starpposms kādam lielākam tirgum.”
Vita Balode-Andrūsa pie šī norāda: “Iespējas ir. Mums ir konkurētspējīgi produkti ar augstu pievienoto vērtību. Viens no čempioniem starp Latvijas eksportētājiem uz Poliju ir “Balticovo””. Tas šķiet dīvaini, jo mūsu tirgū ir vistu olas no Polijas, taču acīmredzot saistīts ar cenas un kvalitātes kritērijiem pircēju izvēlē.
Visu raidījumu Uzmanības centrā Ekonomika skatieties TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta.
