Vai Latvijai ir izstrādāti valsts attīstības scenāriji? Skaidro raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”
0
Vai mērķtiecīgi un tālredzīgi tiek pieņemti lēmumi, kas nodrošinās valsts ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā? Kādus pamatus ieliekam Latvijas izaugsmei? Vai Latvijai ir izstrādāti valsts attīstības scenāriji? Valsts attīstības galvenais virzītājspēks ir uzņēmējdarbība vai valsts pārvalde? Vai Latvijas attīstību tempu var uzlabot imigrācijas palielināšana un, ja jā, tad kādai jābūt imigrācijas politikai? Tie ir galvenie jautājumi, ko izrunājām jaunākajā TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
“Mums šobrīd visas iespējas virzīt Latvijas attīstību daudz ambiciozāk nekā līdz šim. Es ticu, ka Latvija var jau pēc astoņiem gadiem noķert ES vidējo līmeni un pēc tam spert nākamos soļus, lai mēs Eiropas attīstīto valstu skalā iezīmētos virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Reģions, kurā dzīvojam – Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Ukraina, arī kopā ar Ziemeļvalstīm, var būt kā motors arī Eiropas ekonomikas dzīšanai uz priekšu,“ raidījumā pauž Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS).
Vai tas reāli? Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere pauž: “Iespējas ir, bet jāizdara savi mājasdarbi. Vispirms jau – vairs nevaram orientēties uz to, ka būs pieejams lielā daudzumā darbaspēks. Tas nozīmē, ka būtiski jākoncentrējas uz produktivitātes celšanu augstas pievienotās vērtības nozarēs. Kā? Caur digitalizāciju, procesu efektivizēšanu, mākslīgā intelekta risinājumiem. Un tas ir jādara abās pusēs – gan biznesā, gan publiskajā sektorā. Darbaspēka īpatsvars šobrīd nav sabalansēts – mums ir ļoti daudz publiskajā strādājošu cilvēku un ļoti maz biznesā. Efektivizējot, automatizējot un digitalizējot daudzus procesus publiskajā sektorā, daudzas darba rokas var nonākt biznesā. Bizness paliks lielāks, līdz ar to mēs kā valsts būtiski ar atrāvienu spēsim augt.”
Ģirts Rungainis, uzņēmējs, investors, LTRK padomes loceklis: “Ir divi ceļi. Viens, ko darījuši lietuvieši un daudzi pirms viņiem – ja mēs nezinām, ko un kā ražot, laižam iekšā investorus, radām viņiem apstākļus, lai viņi var maksimāli ātri šeit ienākt. Šie uzņēmumi rada darbavietas, tajos ir labākas algas un notiek ideju pārnese. Tas ir attīstības draiveris. Un otrs – tā dēvētā zināšanu jūdze. Jaunuzņēmumu puduris apkārt zināšanu jūdzei. Ja mēs koncentrētos uz jaunuzņēmumu attīstību, tas arī pievilktu pareizos cilvēkus, ko mēs gribam redzēt šeit Latvijā. Jo skaidrs, ka nepareiza migrācija var būt problēma un laba migrācija ir risinājums.”
Vēl vienam būtiskam aspektam uzmanībui pievērš Viktors Valainis: “Fondu investīcijas ir bijusi mūsu gan laime, gan nelaime vienlaicīgi. Manuprāt, tā vēlme fondu naudas ātri apgūt, ka tik iztērētas, novedušas zināmā nelaimē – mēs šo fondu naudu neesam pietiekami veiksmīgi investējuši. Es šobrīd vismaz sev esmu definējis, kā redzu nākotni, – un mēs šo esam pārbaudījuši reālajā dzīvē, kā tas darbojas – mums jāvērtē, cik katrs ieguldītais fonda eiro pienes klāt privātā kapitāla eiro. Tam jābūt galvenajam kritērijam. Jāskatās uz tādiem projektiem, kas pienes trīs, četri, pieci eiro. Atsevišķos gadījumos mēs šobrīd esam realizējuši projektus, kur, ieguldot vienu eiro, mēs piesaistām desmit privātā kapitāla eiro klāt. Fondu ieguldījums tad ir tikai kā atspēriens, bet pamata ieguldījums tautsaimniecībā, lai ir privātā kapitāla nauda, kā Latvijas ekonomikā ārkārtīgi trūkst.”
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai pie šī raksta portālā La.lv.
