Vai tiešām mākslīgais intelekts ir biznesa nākotnes resurss? Noskaidro TV24 raidījums “Uzmanības centrā ekonomika”
0
Mūsdienās straujāk aug nevis tās ekonomikas, kurām pieejami lielāki dabas resursi, bet gan tās, kuras, prasmīgāk izmantojot jaunākās tehnoloģijas, rada produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Šobrīd par izaugsmes paātrinātāju tiek uzskatīts mākslīgais intelekts.
Vai pamatoti? Vai tiešām mākslīgais intelekts ir nākotnes resurss? Vai Latvijā protam izmantot mākslīgo intelektu biznesa un varbūt arī valsts pārvaldes pilnveidošanai, izaugsmei? Vai Latvijas izglītības sistēma iet līdzi laikam? Proti, vai nākotnē mums būs pietiekami daudz ļoti labi sagatavotu speciālistu mākslīgā intelekta rīku pārvaldībai?
Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko izrunājam jaunākajā TV24 raidījumā Uzmanības centrā ekonomika.
“Mākslīgā intelekta izmantošana nav konkurētspējas priekšrocība. Tāda iemesla pēc, ka visi to izmanto. Taču mākslīgā intelekta neizmantošana gan ir kā ķieģelis pie kājas, kas vilks mūs uz zemi,“ uzsver Ilmārs Poikāns, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks
“Mums jāskatās uz mākslīgo intelektu plašāk nekā tikai uz valodu modeļiem, kas ir redzamākā daļa un ko cilvēki visvairāk izmanto ikdienā. Piemēram, LMT ir datorredzes bizness. Mums ir reāli produkti tirgū, kas saistīti ar satiksmes monitorēšanu, putnu un dronu noteikšanu, tilpuma kravas automašīnām noteikšanu utt. Šo produktu pielietojums ir transporta, loģistikas nozarēs, ražošanā, arī aizsardzībā,” akcentē Mārtiņš Zeps, LMT Mākslīgā intelekta biznesa vadītājs.
Teikto papildina “Mitigate AI Services” tehnoloģiju kompānijas līdzīpašnieks un sistēmu arhitekts Arvis Zeile – ir nozares, kuras tiek neatgriezeniski transformētas dēļ šīs tehnoloģijas. Programmētāji vairs paši neraksta kodus, bet dod uzdevumu mākslīgā intelekta rīkiem. Tāpat labs piemērs mākslīgā intelekta izmantošanai ir iepirkumu dokumentu sagatavošana un atbilstības prasībām pārbaude. Cilvēki var kļūdīties daudzajās ailēs, kas jāaizpilda, bet mākslīgais intelekts ļoti ātri var izskatīt, piemēram, būvniecības iepirkumu dokumentus 2.5 gigabaitu apjomā un atrast kļūdas.
Vai bizness šajās tehnoloģijās saskata jaunās iespējas un tās izmanto? Arvis Zeile atzīst, ka “daudzi nogaida, saka: mēs pagaidīsim, kad mūsu nozarē nobāzēsies, tiks ieņemta forma risinājumiem un tad mēs ķersimies šim klāt. Biznesā ļoti strauji veidojas plaisa starp tiem, kuri izmanto mākslīgā intelekta risinājumus un kuri nē.” Viņš arī uzsver, ka, lai nonāktu līdz mākslīgā intelekta izmantošanai, vispirms ir jāsakārto esošā saimniecība – sistēmas, dati, bieži vien arī procesi un pieeja biznesam kā tādam.
“Ja uzņēmumā ir bardaks, piemēram, tad bardaku automatizēt, ir… izklaide, ne pārāk pareiza. Tāpēc būtu jāpārkārto procesi,” iepriekš teiktajam piekrīt Ilmārs Poikāns.
Izglītošanai un pārvaldības sakārtošanai uzmanību pievērš arī LMT pārstāvis: “Mēs skatāmies uz mākslīgā intelekta izmantošanu trīs pakāpēs. Pirmā pakāpe ir izglītošana. Nākamais līmenis – uzlabojamie procesi uzņēmumos. Un jābūt arī ambīcijām, gribai kaut ko mainīt. Bet vislielākā pievienotā vērtība ir augšējā pakāpē – tie ir jaunie biznesi, ko jau pieminējām”.
Visu raidījumu skatieties TV24 un arī šeit:
