Vai Latvijā ir jaunuzņēmumiem labvēlīga vide? Skaidro TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”
0
Vai Latvijā ir jaunuzņēmumiem labvēlīga vide? Vai valsts izglītības sistēma attīsta uzņēmēja garu? Vai valsts interesējas par jauno uzņēmēju vajadzībām? Kā veicas Latvijas jaunuzņēmumiem ar investīciju piesaisti? Šie ir būtiskākie jautājumi, par ko eksperti diskutēja jaunākajā TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
LIAA Eksporta un Inovāciju pakalpojuma departamenta direktores pienākuma vietas izpildītāja Vita Balode-Andrūsa akcentē, ka jaunuzņēmumiem vislielākais atbalsts nepieciešams tieši sākumā: “ir jābūt labai idejai, labam vērtību piedāvājumam, ir jābūt finansējumam un ir jābūt veiksmei. Kur valstij jāiesaistās, manuprāt, – tieši ar finansējuma atbalstu.” Tiesa, ne mazāk būtiska ir arī investoru piesaiste pēc tam, kad produkts jau radīts. Vita Balode-Andrūsa norāda, ka ārvalstu investoru interese par mūsu jaunuzņēmumiem ir vērojama, taču problēma tā, ka viņi nāk arī ar vēlmi šos uzņēmumus pārreģistrēt uz savu mītnes zemi. Latvijai lielāks ieguvums būtu, ja jaunuzņēmumos aktīvāk investētu vietējais kapitāls – tad darbavietas, nodokļi, peļņa, ko izmantot nākamajām investīcijām paliktu Latvijā.
Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs, “Edurio” dibinātājs Ernests Jenavs norāda, ka vietējo uzņēmēju iespējas atbalstīt jaunuzņēmumus pamazām pieaug. “Es to redzu kā sniega bumbu – tā veļas, veļas lielāka un tad kļūst par lavīnu. Piemērs ir Printify, kas apvienojās ar Printful un tagad ir Fyul. Printify dibinātājs Jānis Berdigans izvirzījis iniciatīvu un atbalstījis Startup House Riga dibināšanu – tā ir vide, kurā arī ar Rīgas pašvaldības un valsts atbalstu top nākamā jaunuzņēmēju paaudze.” Līdzīgs piemērs ir ar Annas Andersones vadīto StartSchool, kur cilvēkiem pēc skolas gadu ilgā programmā māca gan programmēšanas, gan tirgus izzināšanas zinības.
Justs Krapāns SIA “Biotops” vadītājs papildina: “Tas, kas ir trūkstošais un ar ko LIAA šobrīd aktīvi strādā, mēs to redzam, ir stumšana pretī tieši praktiskajām zināšanām. Vai tas ir jauns uzņēmums, vai tikai ideja, visa virzība ir uz to, lai viņi ir saskarē ar tirgu, lai ir berze, lai redzam, vai tas strādā, vai nē. Tas process prasa laiku. Igauņi ir priekšā, bet mēs viņiem minam uz papēžiem.”
Runājot par valsts atbalstu, Ernests Jenavs atsaucas uz veiksmīgu pieredzi: “Ir Latvijā bijušas dažas ļoti veiksmīgas programmas. Piemēram, pirms 10 gadiem bija 50 000 eiro aizdevuma programma. Mēs asociācijā šogad veicām analīzi par šo programmu. Valstij tā izmaksāja 3 miljonus eiro. 60 uzņēmumi tika atbalstīti. Tie uzņēmumi, kuri izdzīvoja no tās programmas, nodokļos jau samaksājuši 52 miljonus eiro. Trīs miljonu un investīcija un 52 miljonu atdeve valstij. Šobrīd mēs strādājam gan ar Altum, gan ar Ekonomikas ministriju un LIAA, lai mēģinātu atkal šādu programmu radīt.”
Vita Balode-Andrūsa kā šobrīd izmantojama atbalsta piemēru min LIAA inkubācijas programmu. “Divreiz gadā izsludinām pieteikšanos visas Latvijas jaunajiem uzņēmējiem. Viņi saņem 70% atbalstu konsultācijām, testēšanām, izejvielām, iekārtām, inovatīviem risinājumiem. Manuprāt, šī ir viena no veiksmīgākām jaunuzņēmumu atbalsta programmām, kas šobrīd mūsu valstī darbojas. Atbalstām uzņēmumus līdz tam, ka ir izstrādāti prototipi, ir jau tirgum gatavi produkti.” Plašāka informācija par šo atbalstu atrodama LIAA mājas lapā internetā.
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 un arī ŠEIT:
