Kāda ir kara Tuvajos austrumos ietekme uz Latvijas ekonomiku? Skaidro TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”
0
Kāda ir kara Tuvajos austrumos ietekme uz Latvijas ekonomiku, izaugsmi, cenām vispirms jau saistībā ar energoresursu sadārdzināšanos? Kāda ir ietekme uz lauksaimniekiem, kādas ir valsts iespējas bremzēt patēriņa cenu kāpumu? Vai konflikts Tuvajos Austrumos var ietekmēt Latvijas eksportu? Un arī – vai mēs varam izmantot šo situāciju savā labā? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko izrunājam TV24 šīs nedēļas raidījumā Uzmanības centrā ekonomika.
Lai cik paradoksāli tas nebūtu, ir jau piemēri tam, ka Latvija šajā situācijā tiek uztverta kā apmeklējumiem un pasākumiem droša. Profesors Jānis Priede, LU ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs raidījumā par to pastāstīja: “Mūsu universitātei izdevās piesaistīt vienu konferenci, kas bija plānota Apvienotajos arābu emirātos. Mēs laipni piedāvājām Rīgu kā galamērķi, kas kā “miera osta” varētu būt. Jo, protams, šajos apstākļos konferences organizatoriem bija jāmeklē citas lokācijas un citas iespējas. Bet, runājot plašāk par investīciju piesaistes iespējām, skaidrs, ka Latvija vienmēr bijusi maza, atvērta un elastīga ekonomika, mums ir iespējas domāt par to, kādā veidā mēs varam pielāgot gan produkciju, gan dažāda veida pakalpojumus ģeopolitiskajai situācijai.” Kā ilustrāciju teiktajam profesors piesauca Latvijas veikumu aizsardzības industrijā.
Vai ir tā, ka visiem krīze rada ne tikai apgrūtinājumus, bet arī jaunas iespējas? Kā ir ar lauksaimniekiem, kam dārgāka gan degviela gan, iespējams, arī minerālmēsli? Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja, LOSP valdes locekle: “Ļoti daudzi zemnieki jau iepirkuši degvielu par tā brīža cenu tiklīdz sākās konflikts. Bet visi ir kreņķīgi, jo degvielas cenas ceļas, tātad celsies cena visam. Augs pašizmaksa gan pienam, gan dārzeņiem. Vai latviešu cilvēki būs pirktspējīgi? Bet šī nav pirmā krīze, visas krīzes kaut ko sakustina – zemnieks domā, kā viņam dzīvot, kā izdzīvot. Daudzi saprot, ka pārtika ir kaut kādā veidā jāpārstrādā tā, lai tai ilgāks lietošanas termiņš un lai to var pārdot citos tirgos.”
Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS): “Nav noslēpums, ka degvielas cena sastāv no vairākām komponentēm, no kā viena daļa ir nodokļi. Tā ir tā sadaļa, kur var rast pirmā šoka mīkstinājumu. Kas ir pats trakākais? Ātrums kādā cena pieaugusi – tas rada gan paniku (visi mēģina kaut ko ātri pirkt, kas vēl vairāk dzen cenu augšā), gan arī neskaidrību par nākotni – ja nopirksi šodien pa dārgo, kāda būs tava pašizmaksa, tava konkurētspēja. No valsts puses ir risinājums ar akcīzes nodokļa samazinājumu, bet, protams, mēs ministrijā turam uz galda vēl virkni papildus dažāda veida instrumentus gadījumam, ja situācija turpina eskalēties tā, ka cenas vēl vairāk kāpj.”
Plašāk par šo tēmu skatieties raidījumā. Tas pieejams vai nu TV24, vai portālā La.lv pie šī raksta.
