Vai ziemā par siltumu maksāsim vairāk? LA.LV šķetina spriedzi granulu tirgū, arī “Rīgas siltums” pieļauj tarifu kāpumu
0
Lai gan vasara silda šobrīd uz nebēdu, pa ziņai vien no visām pusēm ieplūst kādas vēsmas ar aicinājumu “gatavoties ziemai, šogad maksāsim vēl vairāk par siltumu mājās”. Šādi teksti noteikti biedē, pat, ja šobrīd ārā ir +20.
Vasaras sākumā jau vēstījām, ka lai gan Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājām Eiropā, vietējā tirgū granulu pieejamība samazinās un cenas strauji pieaug. Galvenais iemesls ir augstais pieprasījums no Polijas, kur valsts plaši atbalsta pāreju no ogļu apkures uz granulu katliem. Situācija radījusi bažas par aptuveni 40 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību, kas apkurei izmanto granulas.
Līdzīgas bažas TV24 raidījumā “Ziņu top” pauda zemkopības ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka situācija granulu tirgū šobrīd izveidojusies sarežģīta, jo pieprasījumu un pieejamību ietekmē arī eksporta tirgi.
Pēc ministra rīcībā esošās informācijas, Skandināvijas valstīs granulu cena pašlaik esot labāka, tāpēc ievērojama daļa Latvijā saražoto granulu tiek izvesta uz ārvalstīm. Tas savukārt var radīt deficītu vietējā tirgū.
Augulis uzsver, ka Latvijai jābūt gatavai ziemai, jo nav zināms, kādi būs laikapstākļi un cik liels būs kurināmā patēriņš. Tāpēc, viņaprāt, situācija jāvērtē ļoti praktiski – vai Latvijas iedzīvotājiem būs pieejams pietiekams granulu daudzums.
Viņš pieļauj, ka nepieciešamības gadījumā varētu būt jādomā arī par tirgus aizsardzības mehānismiem, lai viss saražotais kurināmais neaizplūstu prom no Latvijas. Vienlaikus ministrs nesniedz konkrētu risinājumu, bet norāda, ka šis jautājums būs jāvērtē pēc situācijas attīstības.
Pēc Auguļa domām, Latvijā ir pietiekami daudz mājsaimniecību, kurās apkure balstās tieši uz granulām. Tāpēc vietējās vajadzības nedrīkst palikt otrajā plānā tikai tāpēc, ka ārvalstu tirgos par kurināmo iespējams saņemt augstāku cenu.
Ministrs uzsver, ka vispirms jādomā par Latvijas iedzīvotājiem un viņu iespējām nodrošināt mājokļus ar apkuri ziemā. Tas nozīmē, ka granulu pieejamības jautājums nav tikai uzņēmējdarbības vai eksporta tēma, bet arī ļoti praktisks sociāls jautājums.
Jūlijā kokskaidu granulu cenas Latvijā tirgū svārstās diezgan plašā amplitūdā. M
azumtirdzniecībā 15 kilogramu granulu maiss šobrīd parasti maksā aptuveni no 4,20 līdz 5,50 eiro, savukārt, pērkot lielāku apjomu, piemēram, paleti, kurā ir aptuveni 975 līdz 990 kilogrami granulu, cena bieži ir robežās no 280 līdz 360 eiro.
Tas nozīmē, ka viena tonna granulu šobrīd var izmaksāt aptuveni 285 līdz 370 eiro, taču gala cena ir atkarīga no vairākiem faktoriem – granulu kvalitātes, sertifikācijas, iepakojuma, piegādes izmaksām un konkrētā tirgotāja piedāvājuma.
Precīzu salīdzinājumu ar janvāri apgrūtina tas, ka tirgotāji publiski ne vienmēr saglabā cenu vēsturi. Tomēr, ja janvārī 15 kilogramu maisa cena daudzviet bija ap 5,50 līdz 7 eiro, tad šobrīd zemākie piedāvājumi ir aptuveni par 20 līdz 35% lētāki. Vienlaikus ne visi piedāvājumi kļuvuši tik lēti – tirgū joprojām redzamas arī cenas ap 5–6 eiro par maisu.
Privātmājas īpašniekam katram pašam par savu siltumu jāparūpējas, bet vai cenas mainīsies arī dzīvokļos dzīvojošajiem? Šoreiz noskaidrojam, ko par apkures sezonas cenām varam uzzināt tieši Rīgā. LA.LV sazinājās ar “Rīgas siltumu”.
Kā ar siltuma rēķiniem rīdziniekiem?
Neraugoties uz būtisko dabasgāzes cenu pieaugumu, šobrīd AS “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifu nepalielina. Pateicoties abos Daugavas krastos izbūvētajām šķeldas katlumājām, ārpus apkures sezonas dabasgāzes izmantošana Rīgas siltumapgādē ir minimāla, savukārt šķeldas cenas saglabājas salīdzinoši stabilas.
Siltumenerģijas izmaksas un iedzīvotāju apkures rēķinus galvenokārt ietekmē trīs faktori – energoresursu cenas, āra gaisa temperatūra un ēkas tehniskais stāvoklis. Zināma ietekme ir arī iedzīvotāju paradumiem.
Ja pieaug energoresursu – dabasgāzes vai šķeldas – cenas, tas neizbēgami ietekmē siltumenerģijas ražošanas izmaksas un attiecīgi arī siltumenerģijas tarifu.
Aukstā ziemā apkures izmaksas vienmēr būs augstākas nekā siltā ziemā, jo nepieciešams saražot vairāk siltumenerģijas, lai nodrošinātu komfortablu temperatūru ēkās.
Ēkas energoefektivitātei ir ļoti būtiska nozīme. Renovēta daudzdzīvokļu ēka var patērēt līdz pat 60% mazāk siltumenerģijas nekā nerenovēta ēka ar augstiem siltuma zudumiem.
Tāpat nozīmīgi ir arī ikdienas paradumi. Piemēram, ziemā ilgstoši atvērti kāpņu telpu logi, nesakārtotas ārdurvis vai atvērtas bēniņu durvis rada papildu siltuma zudumus, kas galu galā atspoguļojas iedzīvotāju rēķinos.
Mūsu pašreizējā prognoze liecina, ka nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifs var pieaugt, tomēr šobrīd vēl nav iespējams precīzi noteikt pieauguma apmēru. To galvenokārt ietekmēs dabasgāzes cenu attīstība turpmākajos mēnešos.
Pašlaik dabasgāzes cenas ir būtiski augstākas nekā iepriekšējos periodos, ko ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un pieaugusi nenoteiktība energoresursu tirgos saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos.
Dabasgāzes iepirkumi nākamajai apkures sezonai turpināsies līdz pat rudenim, izmantojot tirgus iespējas iegādāties nepieciešamos apjomus par iespējami izdevīgākām cenām. Pēc iepirkumu noslēgšanas būs iespējams precīzāk prognozēt nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu.
Iedzīvotājiem visvairāk ir vērts koncentrēties uz tiem faktoriem, kurus iespējams ietekmēt. Pirmkārt, tas ir ēkas tehniskais stāvoklis. Ideālā gadījumā tas nozīmē ēkas renovāciju, tomēr siltumenerģijas ietaupījumu iespējams panākt arī ar mazākiem pasākumiem sadarbībā ar apsaimniekotāju, sakārtojot kāpņu telpu logus un durvis, pagraba logus, bēniņu durvis, kā arī nodrošinot pareizu siltummezgla darbību un regulēšanu.
AS “Rīgas Siltums” piedāvā arī uzstādīt siltummezglu attālinātās datu nolasīšanas iekārtas, kas ļauj sekot līdzi siltumenerģijas patēriņam un siltummezgla darbībai, savlaicīgi pamanīt novirzes un uzlabot ēkas siltumapgādes efektivitāti.
Vai tev ir kāds jautājums par apkures cenām, vai kurināmo? Varbūt par rēķiniem? Raksti man droši uz [email protected].
