Kur palikušas granulas? Latvijas tirgū valda pamatīgs deficīts, cenas aug 0
Šogad Latvijas iedzīvotāji jau vasaras svelmē sākuši aktīvi gādāt kurināmo – granulām – gada aukstajiem mēnešiem, tomēr steiga nākusi komplektā ar nepatīkamu pārsteigumu – strauju cenu kāpumu un tukšiem plauktiem.
Kā vēsta TV3 raidījums “Bez Tabu”, žurnālisti devās apsekot lielākos Rīgas būvmateriālu veikalus un saskārās ar skarbu realitāti. Veikalā “K Senukai” tieši pirms filmēšanas kāds klients vienā piegājienā iegādājās 21 paleti ar granulām, citiem pircējiem pāri atstājot vien druskas.
Tikmēr tirdzniecības vietas “Depo” iekštelpās granulu maisi vispār nebija atrodami. Lai gan stāvlaukumā atradās aptuveni trīs desmiti palešu, tās visas jau bija rezervētas un rotātas ar norādi “Pārdots”.
Veikala darbiniece raksturoja situāciju: “Granulas visu laiku ved, bet ir ažiotāža, ātri izpērk. Cenas arī mainās katru dienu. Uz augšu. Mums arī ārā kaut kas stāv, bet tās jau ir rezervētas. Vairs nav.”
Milzīgo pieprasījumu un cenu lēcienu veicina arī citu valstu interese. Kāds aptaujātais pircējs skaidro, ka Latvijas preci masveidā iepērk Polijas tirgotāji, kuri ir gatavi maksāt daudz vairāk, tādēļ vietējiem atliek vien gaidīt garās rindās.
Arī pašmāju ražotāji vairs nespēj tikt galā – divu uzņēmumu tīmekļa vietnēs jau parādījušies paziņojumi, ka jauni pasūtījumi netiek pieņemti.
Eksperta skatījumā šai krīzei ir vairāki iemesli – gan vietējo vēlme nodrošināties, gan ārvalstu pieprasījums, gan dārgākas izejvielas:
Didzis Palejs, Latvijas biomasas asociācijas vadītājs, raidījumam “Bez Tabu” skaidro: “Tā interesantā lieta ir tā, ka tiešām cilvēki rūpīgi gatavojas nākamajai ziemai, gatavojas. Pa vidu noteikti ir kāds spekulants, kurš pērk granulas ar domu ziemā pelnīt naudu. Šobrīd lieli granulu apjomi tiek eksportēti uz Poliju. Viņiem trūka granulu. Polijas izplatītāji arī cenšas gatavoties nākamai apkures sezonai. Tā ir tāda jauna lieta, ka ir daudz poļu pircēju šovasar. Tā otra lieta, kas ietekmē granulu cenu, ir izejmateriālu cena. Izejmateriāls granulām ir skaidas, to cena šobrīd ir salīdzinoši augsta. Arī šķeldas piegādātāji gatavojas nākamai apkures sezonai.”
Lai gan aptuveni 5% Latvijas mājsaimniecību paļaujas tieši uz šo apkures veidu un cenas ir piedzīvojušas aptuveni 30% kāpumu, Klimata un enerģētikas ministrijs Jānis Vitenbergs tūlītējus un praktiskus risinājumus krīzes risināšanai šobrīd nepiedāvā, vien norāda uz ražošanas apjomiem: “Latvijā granulu ražošana ir vairākas reizes lielāka nekā ir vietējais patēriņš. Aptuveni desmito daļu no premium klases granulām patērē Latvijā, lielākā daļa tiek eksportēta. Aicināsim ražotājus padomāt par savu tirgu, lai šeit granulas būtu pietiekamā apjomā.”
