“Fiziski smaga darba darītājus Latvijā vispār nenovērtē!” Māris pastāsta, cik maza ir viņa alga
0
Kamēr statistika rāda stabilu algu pieaugumu un ekonomisti runā par darba tirgus normalizēšanos, daudzi strādājošie Latvijā realitāti izjūt pavisam citādi. Uz papīra cipari aug, bet ikdienas dzīvē to nejūt – algu pieaugumu “apēd” cenu kāpums, rēķini un pārtikas izmaksas. Īpaši sāpīgi to izjūt tie, kuri dara fiziski smagu un sabiedrībai nepieciešamu darbu, bet par to saņem atalgojumu, kas pēc nodokļu nomaksas knapi ļauj savilkt galus kopā. Māris dalās savā stāstā – strādā fizisku darbu, bet saņem kapeikas. Kur vēl kāds taisnīgums palicis?
“Strādāju fiziski smagu darbu. Katru dienu. Darbu, pēc kura vakarā sāp mugura, rokas un kājas. Darbu, kas prasa spēku, izturību un atbildību. Un par to saņemu 1150 eiro pirms nodokļu nomaksas. Uz papīra tas izklausās vairāk, nekā patiesībā ir – pēc nodokļiem summa kļūst krietni mazāka. Es uzskatu, ka tas nav normāli.
Visur runā par algu kāpumu. Statistika rāda procentus, grafikus un optimistiskas prognozes. Bet kur jūs redzat šo kāpumu? Mēs, strādājošie, to nejūtam. Vienīgais, ko jūtam, ir cenu kāpums – veikalā, benzīntankos, un šoziem vēl izteikti rēķinos.
Aizej uz veikalu – 50 eiro pazūd pāris dienās. Maize, piens, gaļa, dārzeņi – tas viss maksā arvien vairāk. Par kvalitatīvu pārtiku vispār var aizmirst. Rēķini ziemā pieaug, un atalgojums tam līdzi neiet. Ja vēl ir bērni vai kredīts, tad spriedze ir pastāvīga – vai pietiks līdz mēneša beigām? Un bieži vien jau nepietiek. Algas dienā visu nomaksā, nopērc bērnam šokolādi un pēdējās 2 nedēļas līdz algai nezini, kā pienu nopirkt.
Mēs strādājam, maksājam nodokļus, ceļam šo valsti, bet sajūta ir tāda, ka ar katru gadu paliek tikai grūtāk. Algas kāpj uz papīra, bet dzīve kļūst dārgāka reālajā dzīvē. Un tad rodas jautājums – kāpēc fiziski smags, sabiedrībai nepieciešams darbs tiek novērtēts tik zemu? Mēs nejūtam algu kāpumu. Mēs jūtam tikai to, ka esam nenovērtēti,” Māris mums raksta.
Pēc šādas netaisnības sajūtas varētu šķist, ka laiks meklēt jaunu darba vietu, visu sākt no gala, bet speciālisti atzīst, ka tas ne vienmēr ir labākais variants.
Gada sākums bieži vien rosina pārdomas par karjeras izvēlēm. Daudzi darbinieki izvērtē savu pašreizējo situāciju un apsver iespējamās pārmaiņas. Tomēr ne visi ir gatavi nekavējoties spert radikālu soli. Vēlme pēc pārmaiņām bieži iet roku rokā ar piesardzību, īpaši darba tirgū, kur stabilitāte joprojām ir būtiska vērtība.
Tā vietā, lai uzreiz rakstītu atlūgumu, arvien vairāk cilvēku izvēlas pakāpenisku pieeju. Pārdomas par karjeras maiņu ne vienmēr nozīmē tūlītēju rīcību. Biežāk cilvēki meklē veidus kā izmēģināt ko citu, pirms uzņemties ilgtermiņa saistības.
Viens no pirmajiem soļiem ir savas pašreizējās lomas izvērtēšana.
Pienākumu precizēšana, darba slodzes pielāgošana vai prioritāšu pārskatīšana – dažkārt palīdz mazināt neapmierinātību, nemainot darba vietu. Dažiem tas palīdz atgūt skaidrību, citiem – apstiprina, ka ilgtermiņā tomēr būs nepieciešamas lielākas pārmaiņas.
Vēl viena izplatīta pieeja ir sagatavošanās. Gada pirmajos mēnešos daudzi ir motivēti ieguldīt laiku jaunu prasmju apgūšanā, pēta līdzīgas nozares vai paplašina kontaktu loku. Šis posms viennozīmīgi palīdz mazināt nenoteiktību un veicina pārdomātu lēmumu pieņemšanu nākotnē.
Tomēr pārejas periodā nozīme var būt arī īstermiņa vai projektu darbam. Ierobežota termiņa uzdevumi ļauj iegūt pieredzi citās lomās vai darba vidēs, vienlaikus saglabājot stabilus ienākumus. Tas ļauj izvērtēt alternatīvas, pilnībā neatstājot esošo darba vietu.
Saskaņā ar “Workis” novērojumiem, interese par elastīgiem un īstermiņa darbiem nereti atspoguļo tieši šo izpētes posmu, nevis tūlītēju
neapmierinātību.
“Daudzi nemeklē krasas pārmaiņas, bet skaidrību. Īstermiņa darbs ļauj pārbaudīt savus pieņēmumus pirms pieņemt lielākus karjeras lēmumus,” norāda pagaidu darba platformas “Workis” klientu vadītāja Baiba Rozentāle.
Eksperti uzsver, ka pakāpeniska pieeja karjeras maiņai samazina impulsīvu lēmumu risku. Iespēju pārbaudīšana praksē, pieredzes uzkrāšana un finanšu stabilitātes saglabāšana palīdz virzīties uz priekšu ar lielāku pārliecību.
Izvēle nemainīt darbu nekavējoties nenozīmē pārmaiņu atlikšanu. Drīzāk tā atspoguļo apzinātu pieeju darba maiņas plānošanai dinamiskā darba tirgū.
Jau ziņots, ka teju puse jeb
44% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu alga šogad nepieaugs,
aģentūru LETA informēja bankas “Citadele” pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.
Savukārt 47% iedzīvotāju sagaida algas pieaugumu līdz 10%.
Lielāku algu kāpumu par 10% šogad cer piedzīvot 8% aptaujāto. Dati atspoguļo pragmatisku noskaņojumu strādājošo vidū – pēc straujāka algu kāpuma perioda pērn sabiedrības gaidas kļūst mērenākas.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 1835 eiro, gada laikā pieaugot par 132 eiro jeb 7,8%, savukārt vidējā neto alga palielinājās vēl straujāk – par 10,5%, sasniedzot 1361 eiro. Eiropas Savienībā (ES) algas aug ne tik strauji – eirozonā darba izmaksas vidēji auga aptuveni 3-4% gada laikā.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka šāds algu kāpuma temps uzņēmumiem rada arvien lielākus izaicinājumus, tomēr sagaidāms, ka atalgojuma pieaugums Latvijā arī turpmāk pārsniegs Eiropas vidējo rādītāju, vienlaikus kļūstot mērenāks nekā iepriekšējos gados.
Viņš prognozē, ka šogad algas varētu augt par 6,5%.
“Kopumā aptaujas dati signalizē par darba tirgus normalizēšanos pēc iepriekšējo gadu straujajiem satricinājumiem. Aptaujas dati liecina, ka strādājošo noskaņojums kļūst pragmatiskāks – algu kāpums arvien retāk tiek uztverts kā pašsaprotama darba devēja rīcība, bet kā papildu ieguvums,” pauž Purgailis.
Aptaujas rezultāti parāda, ka algu pieauguma gaidas būtiski atšķiras atkarībā no vecuma, savukārt dzimumam šajā ziņā ir minimāla ietekme. Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunākie strādājošie vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tikai trešdaļa no viņiem negaida algu pieaugumu, un salīdzinoši lielāka daļa cer arī uz kāpumu virs 10%. Tas ir raksturīgi karjeras sākumposmam, kur algu dinamiku biežāk ietekmē darba maiņa, profesionālā izaugsme un konkurence par darbiniekiem.
Savukārt, pieaugot vecumam, algu gaidas kļūst arvien piesardzīgākas. Vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem jau puse respondentu negaida nekādu algas kāpumu, bet vecākajā grupā no 60 līdz 74 gadiem šādu viedokli pauž vairāk nekā puse aptaujāto. Tas norāda uz ierobežotākām algu izaugsmes iespējām vēlākos karjeras posmos, kā arī uz lielāku stabilitātes un drošības prioritizēšanu.
Aptauja rāda, ka dzimumu atšķirības algu gaidās ir minimālas – gan vīriešu, gan sieviešu vidū algu stagnāciju sagaida vienāds respondentu īpatsvars. Tas liecina, ka patlaban algu prognozes lielākā mērā nosaka strukturāli darba tirgus faktori, nevis demogrāfiskās atšķirības.
Iedzīvotāju aptauju banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot teju 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Kāda alga ir tev darbā? Kādi ir tavi darba pienākumi, vai jūties novērtēts? Varbūt esi saskāries ar kādām nejēdzībām? Uzraksti man uz [email protected].
