Tātad cilvēki kaut klusām, bet dosies uz kapiem, kops kopiņas. Un ies ar bērniem, kuriem viņi stāstīs ne tikai par saviem radiem, bet arī pārējiem, kas tur guļ. Šinī mirklī bērns sapratīs, ka viņš nedzīvo paradīzē un eksistē arī cita vēsture. Tātad viņš saglabās savu identitāti. Rīcība? Likvidēt kapus. Bet likvidēt lēnām, lai vecie aiziet, jaunie nezina. Tad kapi pārtaps par parku, bet parku jau vienmēr var samazināt un kā pārveidot. Laika gaitā, pamazām. Šādi iznīcinot nelielas, bet spītīgas tautiņas vēsturi. Gala rezultātā padarot viņus par pelēko viduvējību. Kāds iebilst? Labi. Mārtiņa kapi un Torņkalna kapi. Veci kapi, arī Baltijas vācieši un citi buržuji. 23
Kāpēc tie vēl joprojām ir saglabājušies? Tādēļ, ka tautas ienaidnieku īpatsvars ir pārāk mazs, lai būtu bīstami. Lai gan arī šie kapi cieta no huligānu uzlidojumiem un milicijas bezspēka.
Un tagad pārbaudes darbs – nosauc 20 nozīmīgus cilvēkus Latvijas vēsturē, kas ir apglabāti Lielajos kapos. Un lai tavi bērni nosauc kaut desmit! Vēlams par katru no viņiem pateikt kaut piecus teikumus, ar ko viņš ir nozīmīgs.
Lūdzu, rezultāts? Bet šādu cilvēku ir pat ne desmitiem, bet pāri par simtu. Un ierindas cilvēks būs pārsteigts, kad uzzinās, kas šajos kapos ir apglabāti.
Ko mēs redzam? Padomju valdīšana nemaz nebija tādi muļķi. Savā ziņā viņi ir sasnieguši daļu no mērķa, pat pārāk lielu. Un tikai naivais var cerēt un domāt, ka 1991. gadā viss beidzās. Plāni jau palika. Šie plāni tika izstrādāti konkrētai teritorijai un konkrētai psiholoģijai. Tātad derīgi arī šodien. Vēl naivāk ir domāt, ka vakardienas notikumi ir pagātne, kas neietekmē rītdienu. Mēs joprojām dzīvojam viduslaiku, jauno un jaunāko laiku ietekmē.
