Valdība atbalsta ieceri ziedot pārtikas produktus pēc to derīguma termiņa beigām 0
Noteiktus pārtikas produktus, kuri ir marķēti ar “Ieteicams līdz…” un kuriem beidzies minimālais derīguma termiņš, bet kuri netiek uzskatīti par nederīgiem, noteiktā laikposmā un noteiktā kārtībā būs atļauts izplatīt, piemēram, labdarības iestādēm, paredz valdības apstiprinātie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.
Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, cukurs, vārāmā sāls, etiķis, saldumi, kas sastāv gandrīz vienīgi no aromatizēta vai iekrāsota cukura, košļājamā gumija, etiķis, dzērieni, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda vai lielāka nekā 10%.
Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz…”.
Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likums papildināts ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz…” beigām.
Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.
Kā ziņots, saskaņā ar Zemkopības ministrijas skaidrojumu, tādējādi tiks ieviests Eiropas Komisijas (EK) 2017.gada 16.oktobra paziņojums par Eiropas Savienības (ES) pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm. Tajās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Tādas pārtikas ražošanai, kura tiek novākta, bet galu galā iet zudumā, katru gadu tiek patērēta aptuveni ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā. Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē, liecina organizācijas dati.
ZM uzsver, ka pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi. “Zināms, ka pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji ir gatavi ziedot savus pārpalikumus pārtikas bankām un labdarības organizācijām, bet tikai neliela daļa no kopējiem uzturā derīgajiem pārtikas pārpalikumiem tiek atdota ziedošanai,” atzīmē ministrija.
