Valdis Zatlers: Agri vai vēlu būs jāatbild uz jautājumu, kāda ir mūsu attieksme pret Pēteri Avenu – Latvijas pilsoni, kurš pakļauts sankcijām 0
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers aicina Latvijas sabiedrību uz vēsu prātu un taisnīgu attieksmi pret vienu no visvairāk apspriestajiem cilvēkiem pēdējos gados – uzņēmēju Pēteri Avenu, raksta laikraksts Diena.
“Šobrīd esam izvēlējušies Avenu padarīt par simbolu, bet aizmirstam paskatīties uz konkrētiem faktiem un cilvēka rīcību reālajā dzīvē,” atsaucoties uz eksprezidenta interviju žurnālam Ir, pauž “Diena”.
“Esam izvēlējušies simbolisku nostāju, ka Avens ir pie visa vainīgs,” saka Zatlers. Viņš aicina sabiedrību neiekrist vienkāršotos spriedumos un izvērtēt reālu rīcību, nevis pieņēmumus. “Viņa biznesa partneris Frīdmans dzīvo Maskavā. Vai Avens šajā laikā ir bijis Maskavā? Nē, nav. Tāpēc es ieteiktu pret šo jautājumu izturēties ar vēsu prātu, jo agri vai vēlu sankciju atcelšanas jautājums būs jāatrisina.”
Jautājums, uz kuru būs jāatbild
Zatlers intervijā arī norāda, ka neredz nevienu faktu vai darbību, kā Avens sekmētu Krievijas agresiju. “Ja viņš to nedara, tad jautājums – cik ilgi viņu pakļausim sankcijām? Te gan ir cita lieta. Tiklīdz iestāsimies par vienu cilvēku, parausim maisam galu vaļā,” žurnālam “Ir” pauž Valdis Zatlers. “Avens dzīvo Latvijā. Vai tiešām viņš, dzīvojot šeit, atbalsta Krievijas karu? Viens otrs mūsu uzņēmējs, darbojoties biznesā Krievijā, to atbalsta vairāk. Mums agri vai vēlu būs jāatbild uz jautājumu, kāda ir mūsu attieksme pret viņu – Latvijas pilsoni, kurš pakļauts sankcijām.”
Atbildot uz jautājumu, vai nesaskata morālu dilemmu, jo Ukrainā joprojām spridzina, Zatlers uzsver: “Jums jāpajautā viņam pašam, kāda ir viņa attieksme pret šo karu.” Eksprezidents arī uzdod retorisku jautājumu, kādā veidā P.Avens pēdējos trīs gados ir ietekmējis karu Ukrainā un vai viņa rīcībā ir kāds instruments, lai ietekmētu to, ka karš beidzas?
Par logu atvēršanu un aizvēršanu
Bijušais Valsts prezidents (2007.-2011.gads) arī pauž, ka viņam bieži uzdod jautājumu, vai tā ir taisnība, ka Avens daudz darīja, lai notiktu viņa vizīte Krievijā 2010. gadā, un atzīst, ka,iespējams, Avens ir cilvēks, kuram jāpateicas, ka notika vizīte, tika sagatavoti līgumi. Savukārt “Diena” norāda” – tajā laikā Latvijai nebija regulāru kontaktu ar Krieviju, un iespēju logs, lai uzsāktu dialogu, bija šaurs. Avens palīdzēja šo logu atvērt.
Taujāts, kāpēc Krievija šo logu aizvēra, Zatlers atsaucas uz šīs valsts tālejošajiem ģeopolitiskajiem mērķiem un min tā laika Krievijas ārlietu ministra vietnieka Titova teikto, ka tas bija politisks lēmums. “Ar Krieviju ir tā – tev it kā tiek sperts solis pretī, tikai Dieva dēļ neiekrīti eiforiskā ticībā, ka tevi nepievils. Tas attiecas uz visām jomām, arī biznesu.”
Līdzdalība 2010.gada Latvijas Valsts prezidenta oficiālās vizītes Krievijā organizēšanā nav vienīgā P.Avena palīdzība Latvijai ar Krieviju saistītu jautājumu risināšanā. Pētnieciskā žurnālista Anša Pūpola dokumentālajā filmā “Krievijas armijas izvešana. Nezināmās lappuses” (Līgumu par karaspēka izvešanu parakstīja 1994. gada 30. aprīlī Maskavā) tā laika Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins stāsta, ka P.Avens pārstāvēja to liberālo ekonomistu grupu, kas zināja, kā darbojas tirgus ekonomika, kas notiek pasaulē.
“Un viņš, starp citu, bija tas, kas gāja pie Jeļcina ar šo viedokli, ka, jo ātrāk izvedīs karaspēku no Baltijas valstīm, jo labāk.” Šo faktu savulaik minēja arī žurnāls “Forbes” rakstot: “Viņa centienu rezultātā Krievija aizsāka brīvu valūtu apmaiņu, efektivizēja ārējās tirdzniecības mehānismu, citstarp apņēmās izvest savu karaspēku no Latvijas.”
Ja kāds ir darījis tev labu…
“Ja kāds ir darījis tev labu, tad nevajag no tāda cilvēka novērsties un pateikt, ka viņš ir nelietis,” saka Valdis Zatlers.
Līdzīgos ieskatos ir arī Jaunpiebalgas Sv.Toma baznīcas draudzes priekšniece Tamāra Gončoronoka, kura 2023.gada rudenī, runājot par P.Avena ieguldījumu dievnama atjaunošanā, LA.LV pauda: “Jaunpiebalgas baznīca nevienā brīdī nevarētu teikt sliktus vārdus, jo, godīgi teikšu, lielākā daļa ziedojuma faktiski ir viņa. Tā arī ir, un cilvēki ir ļoti pateicīgi tai sadaļā, ka kāds var tik daudz palīdzēt.[..] Es izturos ar cieņu pret šo cilvēku, jo viņš arī maniem bērniem un mazbērniem ir devis iespēju iet šajā Jaunpiebalgas baznīcā.”
Savukārt LZA prezidents, akadēmiķis Ivars Kalviņš, pērn taujāts par P.Avena fonda piešķirtajām Izcilības stipendijām studentiem kā arī grantiem zinātnes jomā, teica: “Pēteris Avens bija viens no tā laika lielākajiem ziedotājiem zinātnei, kultūrai un izglītībai Latvijā, tai skaitā LZA. Pēc tam, kad ES iekļāva Pēteri Avenu sankcionēto personu sarakstā, nekādas LZA sadarbības ar viņu vairs nav bijis.
Tomēr, ja Krievijas kara Ukrainā kontekstā viņa ieguldījumus zinātnē Latvijā vēlamies padarīt par it kā nebijušiem, tad to saņēmējiem Pēterim Avenam viņa ieguldījumus Latvijas zinātnē būtu jāatgriež atpakaļ. LZA tādas naudas nav, un tas arī nemainītu to, ka Pēteris Avens savulaik ir ziedojis arī LZA, atbalstot Latvijas zinātniekus. Mums tomēr nevajadzētu ignorēt to, kāda attiecībā uz sadarbību ar Krievijas uzņēmējiem bija tā laika politiskā gaisotne Latvijā un citās ES valstīs.
Pēc 2008.gada pirmā separātistu uznāciena un Krievijas atbalsta Doņeckai un Luhanskai viens otrs Rietumos pakratīja pirkstu, bet nekādas īpašas darbības nesekoja. Augstās amatpersonas joprojām draudzīgi sveicinājās, telefonēja, tikās un runājās, viss skaisti.”
Kā norāda “Diena”, atšķirībā no daudziem citiem uzņēmējiem ar Krievijas saknēm, Pjotrs Avens nav izvēlējies Maskavu vai Londonu – viņš dzīvo Latvijā, ir tās pilsonis, un, kā uzsver Zatlers, “nekad nav pārkāpis Latvijas likumus – ne agrāk, ne tagad.” Viņa izvēle palikt šeit, kara laikā, nav pašsaprotama. Tā ir apzināta pozīcija.
