“Valsts ir izspiesta, pilnībā izsūkta!” Krievijas opozīcijas politiķis prognozē, vai Putins spēs noturēties pie varas arī pēc kara beigām 0
Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs uzskata, ka pat tad, ja karadarbība Ukrainā tiktu apturēta, Krieviju sagaidītu nopietni satricinājumi. Viņa ieskatā valsts saskartos ne tikai ar ekonomiskām un sociālām problēmām, bet arī ar plašu politisko krīzi. Savu vērtējumu Milovs pauda TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, atbildot uz jautājumu, vai Vladimira Putina vara spētu saglabāties pēc kara beigām.
Pēc Milova domām, viens no galvenajiem izaicinājumiem būtu sabiedrības vēlme saņemt atbildes uz jautājumiem par kara jēgu un tā cenu. Viņš norādīja, ka Krievijas vadībai būtu arvien grūtāk pārliecināt sabiedrību, ka četru gadu ilgais karš ir devis kādus būtiskus ieguvumus.
Opozicionārs uzskata, ka Kremlim jau šobrīd ir sarežģīti uzrādīt rezultātus, kurus varētu pasniegt kā nepārprotamu panākumu. Viņaprāt, pat teritorijas, kuras Krievija uzskata par saviem ieguvumiem, nav kļuvušas par stabilu stratēģisku priekšrocību.
“Jautājumu – kam tas viss bija vajadzīgs, protams, uzdos ļoti skaļi,” sacīja Milovs.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas sabiedrībā arvien biežāk izskan kritiski vērtējumi par kara sekām. Pēc viņa teiktā, pat publiskajā telpā parādās izteikumi no amatpersonām un uzņēmējiem, kuri netieši atzīst, ka situācija valstī ir smaga un sarežģīta.
Milovs norādīja, ka karš ir prasījis milzīgus resursus un būtiski novājinājis valsti. Viņa ieskatā Krievija ir iztērējusi ievērojamu daļu savu ekonomisko un cilvēkresursu, vienlaikus nesaņemot cerētos rezultātus.
Īpašu uzmanību viņš pievērsa sankcijām. Opozicionārs pauda pārliecību, ka pat pēc karadarbības apturēšanas Rietumiem nevajadzētu steigties ar sankciju atcelšanu. Pēc viņa domām, tas ļautu Krievijai atjaunot resursus un nākotnē atkal izmantot tos agresīvai politikai.
Milovs norādīja, ka bez piekļuves starptautiskajiem kapitāla tirgiem un investīcijām Krievijas ekonomikai būs grūti atgūties. Viņš arī kritiski vērtēja Krievijas sadarbību ar Ķīnu, uzsverot, ka Pekina galvenokārt izmanto situāciju savā labā, iegādājoties Krievijas izejvielas par izdevīgām cenām.
Pēc ekonomista domām, valsti smagi ietekmē arī cilvēku zaudējumi karā un emigrācija. Viņš norādīja uz demogrāfisko situāciju, kas, viņaprāt, ir viena no sliktākajām Krievijas vēsturē. Dzimstības rādītāji esot atgriezušies līmenī, kāds tika novērots pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā.
Milovs uzskata, ka ilgtermiņā Krievijai būs jāiziet cauri būtiskām pārmaiņām. Viņaprāt, starptautiskajai sabiedrībai jāturpina spiediens uz Krievijas politisko sistēmu, lai tā atteiktos no impēriskās politikas, samazinātu militārās ambīcijas un atteiktos no pretenzijām uz citu valstu teritorijām.
Viņš pieļauj, ka šāds process varētu līdzināties pārmaiņām, kas notika Padomju Savienības sabrukuma laikā, lai gan tas, visticamāk, nebūšot ātrs. Milovs pauda pārliecību, ka Krievijā kļūst arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri karu pret Ukrainu uzskatītu par veiksmes stāstu.
“Kopumā visi tā vai citādi saprot, ka tas drīzāk ir zaudējums, liela neveiksme ar milzīgiem zaudējumiem. Tas ietekmēs valsts turpmākās attīstības izvēli,” sacīja opozicionārs.
