“Pēdējais piliens var darboties kā detonators.” Eiropas izlūkdienesti saskata nopietnus draudus Krievijas ekonomikai 5
Eiropas izlūkdienesti brīdina, ka Krievijas ekonomika kara apstākļos nonākusi īpaši bīstamā stāvoklī. Kā vēsta Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, agresorvalsts banku sektoru nospiež slēpti parādi, pieaug spiediens uz Centrālo banku, bet jebkurš nopietnāks satricinājums, piemēram, jaunas sankcijas vai ilgstošs naftas cenu kritums, var kļūt par katalizatoru plašākai krīzei.
Krievijas ekonomika ir nonākusi “sprādzienbīstamā stāvoklī”, valstij pārejot uz kara sliedēm, ceturtdien vēsta Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, atsaucoties uz Eiropas izlūkdienestu ziņojuma secinājumiem.
Ekspertu vērtējumā, “ekonomisks satricinājums, piemēram, plaša mēroga sankciju pakete pret bankām vai ilgstošs naftas cenu kritums” varētu būt pēdējais piliens un darboties kā detonators.
Eiropas izlūkdienestu ziņojumā pausts, ka Krievijas banku sektors ir īpaši neaizsargāts. Banku bilances ir mākslīgi uzpūstas. Lai piesaistītu investorus augstu procentu likmju vidē – pamatlikme joprojām ir 14,5% – bankas ir pazeminājušas pieņemamo risku slieksni.
Valsts subsidēto hipotēku “masveida emisija” ir izraisījusi nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, radot burbuļa un saistību neizpildes viļņa risku. Prakse, kad Krievijas reģionu publiskā un privātā sektora partnerības parādi tiek pārnesti uz bankām, ir kļuvusi par papildu slogu, kura dēļ bankas “cieš zaudējumus no mazpeļņas projektiem un sedz reģionu parādu atmaksas grūtības”.
Situāciju vēl vairāk saasina “slēptie parādi”, kas veidojas, kad bankas “Kremļa spiediena ietekmē” ar atvieglotiem nosacījumiem izsniedz aizdevumus aizsardzības uzņēmumiem ar “kolosālām finansiālām vajadzībām”.
Līdz 2025. gada septembrim “banku sektora vājuma signāli” bija kļuvuši tik bieži, ka Krievijas varasiestādes sāka bažīties, ka nākamo 12 mēnešu laikā varētu izcelties banku krīze, “neskatoties uz Centrālās bankas centieniem kontrolēt situāciju”.
Ziņojumā teikts, ka Krievija turpina saglabāt “dinamiskas ekonomikas iespaidu”, lai gan tas vairs neatbilst realitātei. Pati valdība oficiāli atzīst vismaz divus stagnācijas gadus: izaugsmes prognoze kārtējam gadam ir samazināta līdz 0,4%.
Ķīles Pasaules ekonomikas institūta un Stokholmas Pārejas ekonomikas institūta ekonomisti uzskata šo mērķi par “pārāk optimistisku”.
Jaunajā Eiropas izlūkdienestu ziņojumā nav aicināts ieviest stingrākas sankcijas vai īpašu muitas nodokli importam no Krievijas uz Eiropas Savienību (ES) par labu Ukrainai.
Taču tas sniedz politiķiem argumentus, kāpēc pašreizējais brīdis ir labvēlīgs rīcībai – sankcijām vai vismaz pārliecinātākai nostājai pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, norādīja “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.
Laikraksts vēstīja, ka ziņojums uzskatāms par politisku instrumentu komplektu. Tas pievieno bīstamus scenārijus labi zināmo grūtību sarakstam, par kurām tiek diskutēts pat pašā Krievijā, taču tos nepamato ar saviem aprēķiniem.
Dokumentā teikts, ka banku kredītportfeļi pasliktinās uzņēmēju grūtību atmaksāt parādus dēļ un ka ekonomikas palēnināšanās varētu paātrināt bankrotu vilni.
Pēc ekspertu domām, valsts atbalsta tikai aizsardzības nozari, novēršoties no civilajiem uzņēmumiem, kas nonākuši refinansēšanas problēmās.
Saskaņā ar izlūkdienestu ziņojumu, Centrālā banka uzskata 10% korporatīvo kredītu par problemātiskiem, uzsverot, ka tas ir ievērojami vairāk nekā 2024. gada mērķis.
Tomēr pats regulators iepriekš pagājušajā pavasarī bija lēsis 11,5% īpatsvaru. Arī Krievijas analītiķi norādīja uz strauju pieaugumu, taču daļēji to skaidroja ar metodoloģijas maiņu un uzskatīja šo skaitli par brīdinājuma zīmi, nevis katastrofas pazīmi.
Aina ar problemātiskajiem patēriņa kredītiem ir vēl pārsteidzošāka. Ziņojumā apgalvots, ka Krievijas Centrālā banka atzīst šādu kredītu īpatsvaru 6% apmērā, un regulators tiek vainots “iespējamā realitātes nenovērtēšanā”. Patiesībā pati Centrālā banka aprīlī lēsa problemātisko patēriņa kredītu īpatsvaru 13,1% apmērā.
Ziņojuma autori pauda, ka Krievijas Centrālajai bankai ir arvien grūtāk mazināt Ukrainas kara ekonomiskās sekas, un spiediens uz to pieaug. Kopš jūnija sākuma regulatora vadītāja Elvīra Nabiuļina slimības dēļ oficiāli ir izlaidusi vairākus publiskus pasākumus, tostarp Sanktpēterburgas Ekonomikas forumu un Putina videokonferenci ar valdību pagājušajā nedēļā.
Šajā sanāksmē Putins aicināja samazināt pamatlikmi. “Inflācija samazinās,” viņš paziņoja. “Cik liela tā ir? Nedaudz vairāk par 5%. Es domāju, ka mums ir visas tiesības sagaidīt pamatlikmes samazinājumu,” teica diktators.
Šis Putina solis bija tikpat neparasts kā Centrālās bankas reakcija. Viens no Nabiuļinas vietniekiem norādīja, ka inflācijas spiediens joprojām ir augsts un iespēja samazināt likmes ir minimāla, jo īpaši ņemot vērā, ka valdības izdevumi nevis samazinās, bet joprojām ir augsti.
Vācijas laikraksts piebilda, ka Krievijas parlaments tikko paātrinātā režīmā pieņēma likumprojektu, kas ļauj Finanšu ministrijai palielināt savu parādu virs budžetā noteiktā līmeņa bez parlamenta apstiprinājuma.
Tas viss notiek uz kara pieaugošo izmaksu fona. Saskaņā ar valdības aplēsēm februārī Krievijas kara izmaksas ir vismaz par 24 miljardiem eiro lielākas nekā plānots šogad.
Jaunais likums riskē palielināt parādu slogu, graut budžeta disciplīnu un samazināt pārredzamību. Pēc tam, kad Putins iestājās par likmes samazināšanu, ir radies jautājums par to, cik lielu neatkarību joprojām saglabā pati Centrālā banka, norādīja “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.
