Draudot nogalināt ģimeni, Krievijas karavīrs vairāk nekā gadu turējis gūstā jaunu ukrainieti 0
21 gadu veca ukrainiete vairāk nekā gadu pavadījusi ieslodzījumā Krievijā, kur, kā apgalvo Ukrainas izmeklētāji, viņu pret paša gribu turējis Krievijas karavīrs, vairākkārt seksuāli izmantojis un draudējis nogalināt viņas ģimeni. Par šo lietu, atsaucoties uz Harkivas policijas kara noziegumu izmeklētājiem, vēsta britu laikraksts “The Times”.
Saskaņā ar izmeklētāju sniegto informāciju sieviete dzīvojusi Harkivas apgabalā kopā ar māti un diviem jaunākajiem brāļiem. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma viņas ciemā apmetušies Krievijas karavīri, un viens no viņiem esot sācis izrādīt pastiprinātu interesi par jauno sievieti.
Izmeklētāji norāda, ka vēlāk karavīrs, piedraudot nodarīt pāri viņas ģimenei, vairākkārt sievieti izvarojis. Pēc tam viņa, kā apgalvots, nelegāli nogādāta Krievijas Belgorodas apgabalā, kur vairāk nekā gadu turēta ieslēgtā dzīvoklī.
Harkivas policijas vecākā kara noziegumu izmeklētāja Anna Ponomarenko norādījusi, ka dzīvokļa balkons bijis aprīkots ar metāla restēm, logi un izejas aiznaglotas, bet sievietei atņemts telefons. Pēc izmeklētāju teiktā, viņai regulāri piegādāts tikai ēdiens, savukārt iespējas sazināties ar ārpasauli bijušas liegtas.
Policija apgalvo, ka karavīrs sievietei draudējis nogalināt viņas ģimeni, ja viņa mēģinās aizbēgt vai atteiksies no seksuālām attiecībām.
Tāpat viņš esot pārliecinājis sievieti, ka viņas dzimtā vieta joprojām atrodas Krievijas okupācijā.
2023. gada sākumā sieviete mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Pēc nonākšanas slimnīcā karavīrs mediķiem esot apgalvojis, ka viņa ir “problemātiska sieviete no Ukrainas”, un pēc veselības stāvokļa uzlabošanās viņa atkal nogādāta dzīvoklī.
Pēc aptuveni pusotra gada ieslodzījumā sievietei izdevies aizbēgt. Ar brīvprātīgo tīkla un Ukrainas armijā dienošā brāļa palīdzību viņa atgriezusies Ukrainā.
ANO eksperti iepriekš norādījuši, ka seksuāla vardarbība un spīdzināšana Krievijas okupētajās teritorijās ir plašāka problēma, nekā atspoguļo publiski zināmie gadījumi. Organizācija dokumentējusi vairākus desmitus šādu gadījumu, taču pieļauj, ka patiesais upuru skaits varētu būt ievērojami lielāks.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
