Varēs ziņot par nepamatotu cenu kāpumu saistībā ar eiro ieviešanu 0
Patērētāji varēs ziņot Ekonomikas ministrijai (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) par, viņuprāt, nepamatotiem preču un pakalpojumu cenu kāpumiem saistībā ar eiro ieviešanu, piektdien žurnālistiem pastāstīja EM valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.
Viņa uzsvēra, ka EM ir atvērta pret jebkuru patērētāju sniegto informāciju un, tā kā patēriņa cenu monitorings tiks veikts salīdzinoši nedaudzām precēm un pakalpojumiem ‒ aptuveni 120 ‒, iedzīvotāji ir aicināti informēt arī par saviem novērojumiem saistībā ar aizdomīgiem cenu kāpumiem. Liepiņa norādīja, ka cenu monitorings tiks veikts lielākajās tirdzniecības vietās, līdz ar to par kādām nepamatotām cenu izmaiņām mazākos reģionu veikalos patērētāji varēs ziņot PTAC, kurā tiks izveidota speciāla telefonlīnija.
Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone piebilda, ka Slovākijas pieredze liecina, ka patērētāji ļoti aktīvi iesaistās cenu novērošanā. Viņa apliecināja, ka arī Latvijas iedzīvotājiem būs šāda iespēja un viņi par saviem novērojumiem varēs ziņot gan PTAC, gan EM mājaslapā, gan mājaslapā www.eiro.lv.
Kalsone arī pastāstīja, ka nākamā gada sākumā tiks izveidots bezmaksas tālrunis, kur varēs vērsties ar jebkuriem jautājumiem saistībā ar eiro ieviešanu.
Savukārt EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis atzina, ka šis gads “paies eiro zīmē”. “Ja vien opozīcija nesagādās kādu nepatīkamu pārsteigumu, piemēram, saistībā ar referenduma par eiro ieviešanu rīkošanu, tad šajā gadā būs cītīgi jāgatavojas eiro ieviešanai un nākamajā gadā jāsper pirmie soļi eiro zonā,” sacīja Ķirsis.
Viņš arī informēja, ka piektdien EM ir oficiāli noslēgusi līgumu ar uzņēmumu “Aptauju centrs” par patēriņa cenu monitoringa veikšanu. “Katrai maizei ir sava garoziņa, tāpat arī ar eiro iedzīvotājiem ir vairākas bažas, un populārākā no tām ir, ka līdz ar eiro ieviešanu notiks kādas cenu izmaiņas. Tām gan nav racionāla pamata. Latvija gan ir unikālā situācijā, jo lats ir vērtīgāks par eiro un līdz ar to preču cenas eiro izskatīsies lielākas nekā latos, taču arī banku kontos summas izskatīsies lielākas,” klāstīja EM parlamentārais sekretārs.
Monitoringa rezultāti būs publiski pieejami internetā, un jebkurš varēs sekot līdzi tā procesam, uzsvēra Ķirsis. “Ideālā gadījumā mēs monitorētu visu un visur, taču tas būtu neadekvāti dārgi. Mūsu mērķis ir gūt ieskatu, iztērējot pēc iespējas mazāk līdzekļu,” sacīja EM parlamentārais sekretārs.
Vienlaikus viņš aicināja veikalus un pakalpojumu sniedzējus būt atsaucīgiem un sadarboties ar cenu monitorētājiem.
Cenu monitoringa veicēja “Aptauju centrs” vadītājs Andris Avotiņš pavēstīja, ka katram cenu pierakstītājam būs identifikācijas apliecība, kuru varēs pārbaudīt. “Šaubu gadījumā varēs arī sazvanīties ar uzņēmumu un pārbaudīt, vai attiecīgā persona ir cenu monitorētājs,” viņš teica.
Avotiņš atgādināja, ka cenu pieraksti tiks veikti reizi mēnesī. “Jāuzsver, ka pēc janvāra cenu pierakstiem vēl nekādus secinājumus nevarēs izdarīt, jo būs redzams tikai attiecīgs produkts un tā cena. Arī pēc otrā pierakstu viļņa daudz secinājumu nevarēs izdarīt. Lielāki secinājumi gaidāmi ar trešo mēnesi, kad jau varēs redzēt kādas tendences. Savukārt, tuvojoties gada beigām, cenu monitoringa vērtība kļūs lielāka,” informēja “Aptauju centra” vadītājs.
Jau vēstīts, ka cenu monitoringu plānots veikt 2013. un 2014.gadā, šā pasākuma nodrošināšanai īstenojot divus publiskos iepirkumus, kam atvēlēti kopā 93 564 lati. Izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā Latvijas Bankas izstrādāto cenu monitoringa metodoloģiju, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes pieredzi un ieteikumus par šāda pakalpojuma veikšanas iespējamo darba daudzumu un nepieciešamo cilvēku skaitu, iepriekš paskaidroja EM.
Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par konkursa rezultātiem iepriekš sūdzējās Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, taču, izskatot sūdzību, IUB atļāva slēgt līgumu.
Patēriņa cenu monitoringu plānots veikt reizi mēnesī Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Valmierā, Liepājā un Ventspilī, paredzot monitorēt un fiksēt aptuveni 120 preču un pakalpojumu cenas dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Katrai precei un pakalpojumam katrā pilsētā cenas tiks reģistrētas vairākās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās. Trīs mēnešus pirms un trīs mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas, paralēlās cenu atspoguļošanas periodā, monitorēšanu paredzēts veikt četras reizes mēnesī.
Finanšu ministrijā iepriekš norādīja, ka cenu monitorings vērtēs, vai tirgotāji akurāti pārrēķina cenas, tas ir, cenu septiņi lati var pārrēķināt uz 9,96 eiro (precīzi pēc apmaiņas kursa) vai noapaļot uz 10 eiro vai 9,99 eiro, un pretēji ‒ cenu 10 lati var noapaļot uz 14 eiro vai atstāt 14,23, kā tas būtu pēc prognozētā apmaiņas kursa.
Vienlaikus Finanšu ministrijā uzsvēra, ka inflāciju vairāk ietekmēs citi faktori, nevis eiro ieviešana, tostarp nākotnē inflācijas tempus noteikts cenu līmeņa konverģence ar Eiropas līmeni, kā arī ļoti spēcīgi inflācijas faktori ir darba samaksas dinamika un piedāvājuma un pieprasījuma sabalansētība.
EM informēja, ka cenu monitoringa ietvaros plānots novērot cenas maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un remontam, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem, presei, atsevišķiem izklaides pasākumu izdevumiem u.c. precēm, tostarp ēdināšanas, finanšu, tūrisma, personīgās aprūpes un citiem pakalpojumiem.
Informācija par populārāko preču un pakalpojumu cenām regulāri tiks publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv un interneta vietnē www.eiro.lv.
Latvija gatavojas pievienoties eiro zonai no 2014.gada 1.janvāra.
