Vārpiņš: Tie, kas ierosina atteikties no skaidras naudas, ir mazliet atpalikuši no tā, kas notiek mūsdienās 138
“Ja mēs runājam par skaidro naudu, jautājums ir, kādēļ mēs gribam no tās atteikties? Kāds ir tas galvenais mērķis?” TV24 raidījumā “Preses klubs” Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts, uzdod retorisku jautājumu.
Izskanēja, ka mērķis ir cīnīties ar noziedzību. “Tās ir pilnīgās muļķības!” viņš izsaka savu viedokli.
Šobrīd ir kriptovalūta un daudzi citi veidi. “Tie cilvēki, kas to ierosina, ir mazliet atpalikuši no tā, kas notiek mūsdienās,” viņš pauž pārliecību.
Viņaprāt, tas nemaz neatbilst cilvēktiesībām. Lielās vētras laikā bija diena, kad nedarbojās elektrība. Ja vēl nebūtu nauda, ar ko nopirkt ūdeni veikalā…
Rīgas pierobežā elektrība neesot bijusi pat 24 stundas. Rēzeknē autobusa biļetes nevar nopirkt ar karti, tikai ar skaidru naudu. Ko darīs tie cilvēki, kas ar kartēm nenorēķinās?
Dienestiem šis priekšlikums varētu interesēt – tā vieglāk ir izsekot, ko un kur cilvēks pērk. Ieguvumi varētu būt arī bankām, Valsts ieņēmumu dienestam. “Bet jēgu es no tā neredzu,” viņš vēlreiz uzsver.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 25.oktobrī noraidīja iedzīvotāju iniciatīvu par skaidras naudas aprites nostiprināšanu Satversmē. Reizē komisija uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt Latvijas likumdošanas normas par skaidras naudas apriti, ziņo aģentūra LETA.
Iniciatīvas pārstāvis Mārtiņš Šteinbergs vēlas panākt, lai skaidras naudas aprite Latvijā būtu nodrošināta ar likumu kā daļa no pamattiesībām uz īpašumu un ekonomisko darbību, proti, lai tiesības uz skaidras naudas apriti būtu atrunātas Satversmē.
Šteinberga ieskatā sabiedrībai šādi tiktu nodrošināta brīva rīcībspēja ar saviem finanšu līdzekļiem un nostiprināts cilvēku privātums. Tāpat tiktu novērsta iespēja ieviest absolūtu finanšu digitalizāciju un skaidras naudas likvidēšanu.
Konstitucionālo tiesību eksperte Ilze Plakane komisijā norādīja, ka skaidras naudas apriti regulē Eiropas Savienības regula, kas nosaka, ka eiro banknotes un monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kas nozīmējot, ka Latvija vienpusēji nekādā veidā nevar izslēgt skaidru naudu no aprites. Tāpat Eiropas Centrālā banka uzsver skaidrās naudas izmantošanas nozīmi cilvēku ikdienas maksājumos un nav tuvākajā laikā plānu par skaidras naudas izņemšanu no aprites.
Plakane atzīmē, ja Latvijas Satversme ir lakoniska, bet arī ietilpīga, un 105.pantā ir runa par naudu kā personas īpašumu. Jau patlaban Satversme aizsargā personas tiesības uz īpašumu, tai skaitā tiesības izvēlēties maksāšanas līdzekļus.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) pauda, ka, ja iniciatīvas būtiskais uzsvars ir par šīs normas nostiprināšanu Satversmē, tad deputāts neatbalsta iniciatīvas virzību, bet, ja sabiedrībai ir bažas par skaidras naudas izmantošanu nākotnē, tad tādas bažas nevajadzētu ignorēt un, iespējams, ir nepieciešama diskusija Juridiskajā komisijā.
Savukārt komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna (ZZS) ieskatā, Satversmes 105.pantā ir pietiekami skaidri pateikts, ka skaidrai naudai ir jāpaliek sabiedrības interešu vārdā.
