Jaunākie minimālo algu dati par Eiropu – kā uz kopējā fona izskatās Latvija un kurā valstī ir visizdevīgāk strādāt? 0
Jaunākie “Eurostat” dati par minimālo algu Eiropas valstīs atklāj būtiskas atšķirības – kamēr Luksemburgā minimālā alga pārsniedz 2700 eiro, vairākās valstīs tā joprojām nesasniedz pat 1000 eiro. Arī Baltijas valstīs situācija ir atšķirīga, turklāt, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, valstu pozīcijas reitingā būtiski mainās.
Kā vēstī “Lrytas”, no janvāra līdz jūlijam minimālā alga tika palielināta tikai astoņās no 29 valstīm, par kurām pieejami dati. Tikmēr inflācija eirozonā šajā periodā sasniedza 3,2%. Tas nozīmē, ka valstīs, kur algas netika palielinātas, bet cenas turpināja augt, minimālās algas saņēmēju reālā pirktspēja samazinājās.
Kur Eiropā ir visaugstākā minimālā alga?
Pēc nominālā rādītāja 2026. gada jūlijā visaugstākā minimālā mēnešalga bija Luksemburgā – 2771 eiro.
Tai seko:
Īrija – 2391 eiro
Vācija – 2343 eiro
Nīderlande – 2338 eiro
Beļģija – 2234 eiro
Francijā minimālā alga sasniedz 1867 eiro.
Lietuva šajā reitingā atrodas vidusdaļā – tās minimālā mēnešalga ir 1153 eiro, kas ir vairāk nekā 1000 eiro, taču būtiski mazāk nekā Rietumeiropas valstīs. Savukārt Latvija stipri atpaliek. Mums kopš 2026. gada 1. janvāra minimālā alga pacelta no 740 līdz 780 eiro.
Lietuvai seko Polija ar 1119 eiro, Kipra ar 1088 eiro, Grieķija un Portugāle ar 1073 eiro, kā arī Horvātija ar 1050 eiro.
Savukārt zem 1000 eiro robežas ir Malta – 994 eiro, Igaunija – 946 eiro, Čehija – 923 eiro, Slovākija – 915 eiro un Ungārija – 906 eiro.
Eiropas Savienībā zemākā minimālā alga ir Bulgārijā – 620 eiro. Ja reitingā iekļauj arī ES kandidātvalstis, viszemākā tā ir Ukrainā – tikai 169 eiro. Moldovā minimālā alga ir 313 eiro.
Taču nominālā alga nepasaka visu
Daudz precīzāku priekšstatu par to, ko cilvēks par savu algu patiesībā var atļauties, sniedz pirktspējas standarts jeb PPS.
Šajā reitingā aina būtiski mainās, jo tiek ņemtas vērā cenu līmeņa atšķirības starp valstīm. Teorētiski viena PPS vienība nodrošina iespēju iegādāties vienādu preču un pakalpojumu daudzumu neatkarīgi no valsts.
Pēc PPS visaugstākā minimālā alga ir Vācijā – 2164 PPS. Tai seko Luksemburga ar 2108 PPS, Nīderlande ar 2023 PPS, Beļģija ar 1922 PPS un Īrija ar 1756 PPS.
Francijā, Slovēnijā, Spānijā un Polijā minimālā alga pārsniedz 1500 PPS.
Baltijas valstīm šajā salīdzinājumā klājas krietni sliktāk. Igaunijā minimālā alga ir 935 PPS, bet Latvijā – 938 PPS. Tas nozīmē, ka abas valstis atrodas reitinga lejasdaļā, ja ņem vērā ne tikai algas lielumu, bet arī cenu līmeni.
Dažas kandidātvalstis apsteidz ES dalībvalstis
Pirktspējas reitings parāda arī interesantu tendenci – atsevišķām ES kandidātvalstīm šajā ziņā ir labāki rezultāti nekā dažām pašreizējām ES dalībvalstīm.
Ziemeļmaķedonijas minimālā alga ir 1142 PPS, bet Serbijas – 1094 PPS. Abas valstis pēc šī rādītāja apsteidz septiņas ES dalībvalstis, tostarp Maltu, Slovākiju, Ungāriju un Čehiju.
Lielākās izmaiņas, salīdzinot nominālo un PPS reitingu, piedzīvojušas Rumānija un Ziemeļmaķedonija. Rumānija pakāpusies no 20. uz 12. vietu, bet Ziemeļmaķedonija – no 24. uz 16. vietu.
Savukārt lielākā zaudētāja ir Igaunija, kas no 16. vietas nominālajā reitingā nokritusi līdz 26. vietai, kad tiek ņemta vērā pirktspēja. Latvija, Čehija un Kipra zaudējušas četras pozīcijas.
Minimālā alga šogad palielināta tikai astoņās valstīs
Laikā no janvāra līdz jūlijam minimālā alga tika palielināta tikai astoņās no 29 valstīm.
Vislielākais pieaugums bija Ziemeļmaķedonijā – 6,9%, Rumānijā un Igaunijā – 6,8%, kā arī Beļģijā – 5,8%.
Minimālā alga palielinājās arī Grieķijā par 4,5%, Luksemburgā par 2,5%, Francijā par 2,4% un Nīderlandē par 1,9%. Kā minēts iepriekš, Latvijā no 1. janvāra alga palielinājusies par 40 eiro, kas ir 5,4%.
Tikmēr inflācija eirozonā no janvāra līdz jūlijam sasniedza 3,2%. Atsevišķās valstīs cenu kāpums bija vēl straujāks – Maltā 8,2%, Kiprā 5,4%, bet Nīderlandē 4,7%.
Tas nozīmē, ka pat algas palielinājums ne vienmēr nozīmē lielāku iedzīvotāju pirktspēju.
Īpaši smaga situācija Turcijā
Īpaši izteikta šī problēma ir Turcijā, kur inflācija ir augstākā Eiropā. No 2025. gada decembra līdz 2026. gada jūnijam tā sasniedza 17,8%.
Turcijā minimālā alga pašlaik tiek pārskatīta tikai reizi gadā, tādēļ augsta inflācija gada laikā būtiski samazina minimālās algas saņēmēju pirktspēju.
Turcija izceļas arī ar ļoti lielu minimālās algas saņēmēju īpatsvaru – to saņem gandrīz 40% nodarbināto.
Ne visās Eiropas valstīs ir noteikta minimālā alga
Interesanti, ka piecās Eiropas Savienības valstīs vispār nav likumā noteiktas minimālās algas.
Tās ir Itālija, Dānija, Zviedrija, Austrija un Somija. Šajās valstīs atalgojuma līmeni lielā mērā nosaka darba koplīgumi un nozaru vienošanās.
